Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Kā veidojas mūsu priekšstati par mājām, kurās vēlamies atgriezties? Vai tā ir konkrētā ģeogrāfiskā vieta vai ideāltēls - sapnis par mājām? Kāpēc daļa no reemigrantiem sastopas ar kultūršoku un nespēj iedzīvoties Latvijas sabiedrībā? Kā viņi raksturo vidi, kurā jāuzsāk dzīvot, un cik iekļaujoša tā ir atbraucējam? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām pieredzes stāstus un ekspertu viedokļus. Diskutē un pieredzē dalās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures pētniece Maija Krūmiņa, Alda Šneidere, kuras ģimene atkārtoti emigrējusi uz Īriju, sporta psihologs Jānis Grants, kurš Latvijā atgriezies divas reizes, un Iveta Ozola-Cīrule, kura psiholoģijas studiju ietvaros pēta par kultūršoku, cilvēkiem atgriežoties.  

Raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts aizsākam ciklu "Trimdas dzimtas un ģimenes". Šoreiz dodamies ceļojumā pa Alberta Jēruma dzimtas vēsturi.   Žurnāliste un rakstniece Inga Jēruma un pirmā bīskape sieviete Anglijas vēsturē'šobrīd Latviešu luterāņu sieviešu teoloģu apvienības priekšsēde Jāna Jēruma-Grīnberga ir komponista un diriģenta Alberta Jēruma meitas. Viena dzimusi - Latvijā; otra- Anglijā. „Globālajā latvietī” ceļojumā pa Alberta Jēruma dzimtas vēsturi: vaicājam par pēctecību un cilvēkiem, kuri ar savu izvēli noteikuši būtiskus pavērsienus dzimtas ceļos. Sarunā piedalās arī Juris Jerums, Jānas un Ingas trešās pakāpes brālēns, ikdienā Ķekavas ambulances direktors. Alberts Jērums dzimis 1919. gadā Karulā, Igaunijā. Mācijās Cimzes ģimnāzijā Valkā, pēc tam Latvijas konservatorijā, bijis profesora Jāzepa Vītola audzēknis. Otrā pasaules kara laikā mūzikas kritiķis laikrakstā "Tēvija" un skolotājs Rīgas valsts mūzikas skolā. Iesaukts latviešu leģionā. Kara beigas sagaidījis Vācijā. Dzīvoja Detmoldā,

Cik aizspriedumaini esam pret citādo, cik atvērti esam pret dažādām kultūrām mūsu ikdienā un kādu stereotipu varā dzīvojam, kādi aizspriedumi dominē Latvijas sabiedrībā un vai šie aizspriedumi ir tikai un vienīgi Latvijas sabiedrībai piedēvējami – pieredze un teorija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad uzklausām pieredzi Latvijā un ārpus tās. Sazināsimies ar Sandru Londonā, Dignu – Hurgadā, Elaini – Latvijā un eksperta lomā – pētnieks Mārtiņš Kaprāns.  Pieredzē dalās londoniete Sandra Martinson, kuras dzīvesbiedrs ir no Ganas, Digna Abuzeida, precējusies ar ēģiptieti, jaunās latviešu diasporas vadītāja Ēģiptē un brazīliete Elaine Brazila Bērziņa, kura kopš 2002 gada dzīvo Latvijā. Ar pētījumu “Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā” iepazīstina Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks. Par pētījumu arī stāsts raidījumā Zināmais nezināmajā.  

Diasporas uzņēmēju kopiena #esiLV aicina ikvienu uzņēmēju un radoši varošu cilvēku piedalīties pirmajā virtuālajā Eiropas tīklošanās pasākumā, kas notiks šajā nedēļā. Tā mērķis ir apzināt Eiropā dzīvojošos Latvijas uzņēmējus un citus aktīvos cilvēkus, lai sniegtu atbalstu, veicinātu kontaktu un pieredzes apmaiņu, kā arī radītu bāzi auglīgām diskusijām un savstarpējai sadarbībai. Raidījumā Globālais latvietis.21 gadsimts uzklausām uzņēmēju pieredzi par savstarpējo sadarbību, tīklošanās iespējām un atbalsta punktiem. Stāsta uzņēmēja un Dienvidzviedrijas latviešu biedrības vadītāja Ilze Spīgule-Buijtenvega (Bautenvega), uzņēmēja un Latviešu biedrības Turcijā vadītāja Skaidrīte Dzene, zvērināts advokāts, juridisko pakalpojumu sniedzējs Vācijā Arnis Drille un uzņēmēja no Dānijas Anda Dīrlunda-Parbste (Dyrlund-Parbst).  

"Man 1991. gada janvārī bija 15 gadu un jo spilgti atmiņā palicis 20. janvāra vakars, kad manas vārda dienas priekšvakarā abas ar mammu taisījām siļķi kažokā un pie televizora, sekojot līdzi notikumiem Rīgā, es tolaik dzīvoju Saldū, bijām pārbijušās par to, kas nu būs," atminas raidījuma vadītāja. Kā uz notikumiem Rīgā 1991. gada janvārī reaģēja trimdas latvieši? Kādos virzienos darbojās trimdas organizācijas un laikraksti un kādu atbalstu baltiešiem sniedza Zviedrijas un Amerikas Savienoto Valstu valdības. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām tā laika notikumu dalībniekus un aculieciniekus. Atminas Dainis Īvāns, tobrīd Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Ojārs Ēriks Kalniņš, tobrīd Latvijas sūtniecībā Vašingtonā preses un informācijas koordinators, Andrejs Urdze, tobrīd Latvijas pilvarotais pārstāvis Vācijā, un Imants Gross, tobrīd Latvijas pilvarotais pārstāvis Zviedrijā.  

Ar kādiem notikumiem un pārdomām veco gadu aizvada un jauno sagaida latviešu kopiena Austrālijā - pārdomās dalās Dienvidaustrālijas Latviešu organizāciju apvienības priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča, Melburnas latviešu organizācijas priekšniece Anita Andersone, Adelaidas latviešu skolas pārzine Mārīte Rumpe un laikraksta “Latvietis” redaktors Gunārs Nāgels. - .

Par latviešu draudžu darbību un nozīmi diasporas dzīvē un latvietības uzturēšanā. Par vērtībām, kuras vēlamies izcelt Ziemassvētku laikā, un laiku, kurš kopj mūsu iekšējo pasauli, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts. Raidījumā piedalās Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē arhibīskape Lauma Zušēvica (ASV), Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē diakons Imants Miezis (Īrija) un Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē prāvests Klāvs Bērziņš.  

Šajā gadā piedzīvotais diasporas nedēļas nogales skolām un skolotājiem ir bijis izaicinājums. Tas sniedzis impulsu dažādām pārmaiņām, veicinājis jaunu sadarbības formu veidošanos. Kādus impulsus pārmaiņām pandēmijas laiks devis diasporas nedēļas nogales skolām, kādas sadarbības formas tas veicinājis un kas no šīs pieredzes noder topošajā diasporas izglītības stratēģijā, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Attālināti sarunā piedalās Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Diasporas konsultatīvajā padomē Vineta Ernstsone, Latviešu draugu kopas Atēnās bērnu kluba “Jautrie apelsīni” vadītāja Ingrīda Tauriņa un Stokholmas latviešu skolas pārzine Agnese Blaubārde.  

Grupa entuziastu no Amerikas, Kanādas un Latvijas 2007. gadā nodibināja privātu, bezpeļņas biedrību „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs”, kas saīsinājumā tiek dēvēts kā LaPa. Šobrīd tas sevi nopietni pieteicis muzeju saimei un raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts tiekamies ar Latvieši pasaulē – muzeja un pētniecības centra ekspertiem, lai uzzinātu, kā viņi izmantojot jauno situāciju, rada jaunas saziņas iespējas un ziņo pasaulei par savu darbību. Par muzeja darbību stāsta muzeja „Latvieši pasaulē" izpilddirektore Ieva Vītola, muzeja “Latvieši pasaulē” vadītāja un galvenā kuratore Marianna Auliciema, biedrības "Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs" valdes priekšsēdētāja no Bostonas Sarma Muižniece-Liepiņa un muzeja atbalstītāja no Nīderlandes Vanda Daukste.  

Nule kā tālsaistes stratēģiskajā forumā tikušies diasporas kultūras dzīves organizatori, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par latviešu kultūras lielpasākumiem pasaulē, tostarp Eiropas Latviešu kultūras svētkiem, ceļā uz Dziesmu un deju svētki 150. gadskārtu, jo "latviešiem kultūra ir līme, kas mūs visus satur kopā". Šie ir vārdi, ko kādā no sarunām raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts teikusi Līga Ejups, Amerikas laviešu apvienības kultūras nozares vadītāja.  Sarunā par to, kā šo laiku dzīvo, izdzīvo vai pārdzīvo diasporas kultūras pasaule, kultūras ļaudis, piedalās Eiropas latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, ASV Dziesmu un deju svētku fonda vicepriekšsēde Iveta Grava, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda priekšsēdis, XV Dziesmu svētku Kanādā (2019) rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš, Latviskās Izglītības veicināšanas kooperatīvās sabiedrības “Dzintari” valdes priekšsēde Austrālijā Zinta Ozoliņa un Dziesmu un deju svētku padomes locek

19. novembrī notika Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju  forums, kurā diskutēts gan par Latvijas tēlu pasaulē, gan par to, kā veidot Latvijas ceļa karti ekonomikas atveseļošanai, kā arī starptautiskajām un reģionālajām uznēmējdarbības iespējām, tostarp zaļās enerģijas nākotni Eiropā. Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts studijā esam aicinājuši Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdi Kristīni Saulīti, lai kopā ar ekonomikas un finanšu ekspertiem pārrunātu forumā apspriesto. Sarunā piedalās arī uzņēmējs, “Primekss Group” īpašnieks un dibinātājs, valdības stratēģijas krīzes pārvarēšanai darba grupas dalībnieks Jānis Ošlejs, zaļās stratēģijas eksperts, "Imtex Membranes" vadītājs, Latvijas Goda konsuls Ontārio provincē Kanādā Kārlis Vasarājs un uzņēmuma “BlueOrange” Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs.  

Latvijai joprojām trūkst vienota valsts tēla pozicionējuma par to, kas mēs vēlamies būt pēc desmit, divdesmit gadiem. Kā stratēģiski izvēlamies un veidojam savu stāstu, kā Latvija izskatās uz starptautiskā fona? Kā izmantojam valsts piešķirtos miljonus, lai pasaulē atpazītu Latviju pēc vienas vai pāris spilgtām pazīmēm? Vienots Latvijas tēls ir šobrīd ir neizmantots potenciāls, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts spriežam, kā veidot stratēģiski precīzu mūsu valsts stāstu, vai un kā šīs stāsta veidošanā iesaistīti diasporas eksperti un profesionāļi. Vai vispār vajadzīgas tikai pāris spilgtas pazīmēm, kuras būtu līdzīgas daudzu valstu un auditorijas priekšstatos par Latviju. Diskutē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns, starptautiskā biznesa un mārketinga speciāliste, docente Džona Kabota Universitātē Romā Ieva Jākobsone-Bellomi, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims un uzņēmuma “SAF Tehnika” tirdzniecības un mārketinga vice

Oktobra nogalē Amerikas Latviešu apvienība (ALA) rīkoja 69. kongresu, kas pirmo reizi apvienības vēsturē notika attālināti, diskutējot par Rīgu Latvijas attīstības kontekstā, kā arī par Latvijas drošību pēc ASV prezidenta vēlēšanām, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna ar kongresa dalībniekiem par to, kas izspriests apvienības nozīmīgākajā gada notikumā. Raidījuma viesi: Mārtiņš Andersons, Pasaules brīvo latviešu apvienības un ALA vicepriekšsēdis, Ziemeļkalifornijas Latviešu apvienības priekšsēdis, Marisa Gudrā, ALA ģenerālsekretāre, programmu vadītāja Merilandes pavalstī un Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs.  

Baiba Vītoliņa ir grāmatizdevēja, grāmatu autore un arī trimdas arhīvu apzinātāja, kura atgriezusies Latvijā. Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts ciemojas pie viņas Čiekurkalnā, sarunājoties gan par viņu pašu, gan arī par mūžībā aizgājušo Baibas vīru Andri Vītoliņu, fantastisku cilvēku latviešu kopienā trimdā, gan arī trimdas vēsturisko liecību apzināšanu un glabāšanu.  

Kā ģimenēs, kurās viens no dzīvesbiedriem ir ārvalstnieks, pieņem lēmumu par atgriešanos dzīvot Latvijā? Kādi apsvērumi tiek ņemti vērā? Ar kādām grūtībām jauktā ģimene saskaras jau atgriežoties un kā nelatvieši raksturo savas sajūtas esot mūsu vidū? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām kādas ģimenes pieredzi, kura februārī ieradusies no Austrālijas, izvaicājam pētījuma “Remigrantu ģimeņu ar ārvalstnieku dzīvesbiedriem remigrācijas pieredze” autori un pārrunājam, kādas iespējas ir ģimenēm palīdzēt labāk iekļauties sabiedrībā. Raidījuma viesi Latvijas Universitātes socioloģijas maģistrante Zane Meļķe, Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas metodiķe Ērika Pičukāne, psiholoģijas doktore, ģimenes psihoterapeite Baiba Martinsone. Pieredzē dalās Kristovsku ģimene - latvietis Andrejs un viņa dzīvesbiedre austrāliete Alise Latvijā kopā ar četriem bērniem atgriezās februārī.  

Kopš 21. septembra latviešu diasporu visā pasaulē no valsts puses pārstāv Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts saruna ar vēstnieci. Elitu Gaveli kopā ar raidījuma vadītāju izjautā arī kolēģi no diasporas medijiem: portāla “Baltic-ireland” galvenā redaktore Īrijā Laima Ozola, portāla "latviesi.com" galvenais redaktors Kristaps Grasis, laikraksta "Latvietis” galvenais redaktors Austrālijā Gunārs Nāgels un sociāla projekta „Kopā” vadītāja Lielbritānijā Ineta Cukermane. Ārlietu ministrijā Elita Gavele strādā jau kopš 1991. gada, strādājusi Latvijas vēstniecībās Lietuvā un Krievijā, kā arī dažādos amatos Ārlietu ministrijā, vadījusi ārlietu ministra biroju, bijusi Latvijas vēstniece Gruzijā, nerezidējošā vēstniece Armēnijas Republikā, bet pirms stāšanās speciālo uzdevumu vēstnieces amatā bija ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Izraēlas Valstī. Strādājot vēstniecībās un pildot vēstnieces pienākumus, Elita Gavele veltījusi li

Kāda ir latviešu skoliņu pieredze pasaulē - kā pandēmija mainījusi skoliņu dzīvi un darbību, kādi risinājumi rasti, lai mācības turpinātos un cik būtiska ir kopā sanākšana skoliņās klātienē? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts uzklausām Eiropas, Amerikas un Austrālijas skolotāju pieredzi. Diskutē Eiropas latviešu apvienības projektu vadītāja Aira Priedīte, Melburnas Latviešu biedrības (MLB) Daugavas skolas pārzine Dzintra Latiša, Ziemeļīrijas latviešu nedēļas nogales skolas "Zīļuks" vadītāja Vineta Makšus, Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Ņūdžersijas latviešu skolas pārzine Jana Anča-Tetere, Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere un Eiropas latviešu apvienības izglītības referents Māris Pūlis.  

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas trimdas latviešu vēsturiskās liecības apskatāmas virtuālā izstādē gan Nacionālā arhīva, gan Valsts arhīva interneta vietnēs. Kāda ir jaunā pieredze, lai šādu virtuālu izstādi sarīkotu un kā attīstās diasporas mantojuma digitalizēšana, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Diskutē vēsturniece Rūta Astra Jēkabsone, izstādes tekstu autore, Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītāja un Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā Kultūras dokumentācijas nozares vadītāja Inese Auziņa-Smita, izstādes iecers autore, Latvijas Nacionālā arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas arhīva eksperts Guntis Švītiņš, veido arhīva virtuālo izstāžu koncepciju un saturisko daļu, un Eiropas Latviešu apvienības bibliotēku un arhīvu lietu referente no Īrijas Sandra Bondarevska, izstādei izraudzījusies materiālus par Īriju.  

26.septembrī Eiropas latviešu apvienība (ELA) tiešsaistē pulcējās uz savu 26. kongresu. Kā apvienība sevi pozicionē diasporā, kādus uzdevumus tā izvirza saviem biedriem un kādos virzienos Eiropas latviešu apvienības aktīvisti redz sadarbību ar Latviju, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Kongresā pulcējās 26 biedrības no 19 Eiropas valstīm, kā arī sadarbības partneri no Turcijas, Izraēlas un citām ārvalstīm. Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto Latvijas Radio skaidroja, ka sapulcē pārrunāti dažādi aktuāli jautājumi, tostarp uzsvērta nepieciešamība aktīvi strādāt pie diasporas likuma izveidošanas. Raidījumā par aizvadīto tikšanos diskutē portāla “ Latvieši.com” galvenais redaktors Kristaps Grasis, Eiropas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, Zviedrijas Latviešu apvienības priekšsēdes vietniece, ELA prezidija locekle Justīne Krēsliņa, asociācijas Latvija-Luksemburga pārstāve, ELA Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Valda Liepiņa, ELA priekšsēdētājas vietnie

Kā veiksmīgāk sadarboties valsts iestādēm un ierēdņiem, lai sekmīgāk varētu risināt dažādas ar reemigrāciju saistītus jautājumus? Kāda ir valsts politika, kā attīstīt informācijas plūsmu un tīklojumu par jautājumiem, kas skar reemigrantus? Cik tālu ir pavirzījies jautājums par nacionālā kontaktpunkta izveidi un kāda loma ir diasporas konsultatīvajai padomei, lai šos jautājumus sekmīgāk risinātu, vērtējam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāja Elīna Pinto, reemigrācijas koordinators Vidzemes plānošanas reģionā Ija Groza un organizācijas “Ar pasaules pieredzi Latvijā” Valdes priekšsēdētāja vietnieks Miks Muižarājs.