Š?s Dienas Ac?m

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Iepriekšējos raidījumos aplūkojām kara gaitu līdz 1941. gada beigām, kad karadarbība risinājās pamatā Eiropā un tās tuvumā. Taču 1941. gada decembrī Otrais pasaules karš ar pilnu jaudu izvērtās arī Klusā okeāna reģionā un Austrumāzijā. Tas notika pēc Japānas impērijas gaisa un jūras spēku uzbrukuma Savienoto Valstu militārajai bāzei Perlharborā, Havaju salās. 1941. gada 7. decembrī vienlaicīgi sākās plašs japāņu spēku uzbrukumus Lielbritānijas un Nīderlandes koloniālajiem īpašumiem Dienvidaustrumāzijā un Savienoto Valstu sabiedrotajām Filipīnām. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins un vēsturnieks, Latvijas Universitātes pro

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Iepriekšējā raidījumā tika atspoguļotas norises Latvijā pēc Padomju - vācu kara sākuma 1941. gada jūnijā. Padomju okupācijas nomaiņa ar nacistu okupācijas režīmu gaidītās atbrīvošanas vietā Latvijas sabiedrībai nesa tikai pakļautības apstākļu maiņu. Taču bija Latvijas tautas daļa, kurai nacistu kundzība izvērtās par vissmagāko traģēdiju. Tā bija Latvijas ebreju kopiena, kura teju visa gāja bojā holokaustā 1941. gada otrajā pusē. Stāsta vēsturnieks, holokaustā izdzīvojušais Latvijas ebreja Marģeris Vestermanis. Par antisemītiskā noskaņojuma pieaugumu Latvijā turpina vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks Artūrs Žvinklis. Marģeris Vesterman

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. 29. marta raidījumā aplūkojām padomju vācu kara sākumposmu 1941. gada otrajā pusē. Šis karš burtiski no pirmajām stundām skāra arī Latvijas teritoriju, kur vien dažu nedēļu laikā padomju okupāciju nomainīja nacistu okupācijas režīms, taču nedēļu pirms kara sākuma Latvijas tauta piedzīvoja vienu no smagākajām traģēdijām 20. gadsimta vēsturē. 1941. gada 14. jūnija masu deportācijas skāra vairāk nekā 15000 Latvijas iedzīvotāju, lielākoties deportējot veselas ģimenes. 5263 no deportētajiem tika arestēti un ieslodzīti nometnēs. Pārējie bija šo arestēto ģimenes locekļi. Viņi tika izsūtīti uz nometinājuma vietām Padomju Savienības iekšējos apgabalos. Nometnēs ieslodzītos vēlāk tie

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šajā raidījumā stāsts par militārajiem un politiskajiem procesiem Eiropā 1941.gada otrajā pusē, kad Otrā pasaules kara smaguma centrs pārvietojās uz Eiropas austrumiem, kur ar Vācijas uzbrukumu 1941. gada 22. jūnijā sākās padomju - vācu karš, kas kļuva par Otrā pasaules kara sastāvdaļu. Kas izraisīja šo sadursmi starp līdz tam sabiedrotajiem Hitlera un Staļina režīmiem, kuru kopīga rīcība nepilnus divus gadus iepriekš bija pavērusi durvis globālajām konfliktam, stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis. Pirmie kara mēneši Sarkanajai armijai izvērtās katastrofāli, stāsta vēsturnieks, šobrīd Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šajā raidījumā stāsts par militārajiem un politiskajiem procesiem Eiropā 1941.gada pirmajā pusē. Šajā laikā lielākā daļa kontinentālās Eiropas bija kritusi nacistiskās Vācijas rokās. Taču no plāna par iebrukumu Lielbritānijā, mēģinot sakaut Britu impēriju, Hitleram bija nācies atteikties. Eiropas austrumos jau brieda izšķirošā sadursme starp tobrīd vēl sabiedrotajiem Hitlera un Staļina režīmiem.  Par Otrā pasaules kara militāro norišu smagumcentru šai laikā kļuva Balkāni un Vidusjūras baseins, no kura Vācija un tās sabiedrotā Itālija pūlējās izspiest Britu impēriju. Itālijas centieni šajā ziņā sākumā cieta smagu fiasko Ziemeļāfrikā, kur 1940. gada nogalē un 1941. gada sāku

Raidījumā Šīs dienas acīm pievēršamies nacionālās pretošanās kustībai, tam, kā mēs šo fenomenu saprotam un kā mēs to šodien uztveram. 17. marts ir diena, kad 1944. gadā Latvijas Centrālā padome sastādīja savu memorandu, kas ir būtiskākais un nozīmīgākais dokuments šīs organizācijas darbības sakarā. Pieļaujams, ka plašas sabiedrības apziņā nav gluži skaidri tie kritēriji, kas nosaka tādas vai citādas darbības atbilstību nacionālās pretošanās jēdzienam, nojēgumam. Kas ir tā sarkanā līnija, kas nosaka tās vai citas organizācijas darbības, arī indivīda piederību nacionālās pretošanās kustībai? Stāsta vēsturnieki - Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonda pārstāve Ieva Kvāle un Latvijas Vēstures institūta pētnieks Zigmārs Turčinskis. "Es varu teikt savu viedokli, kas saskan arī ar to, ka 1996. gadā Saeima pieņēma likumu Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Un tur bija, kuri cilvēki no 1940. gada, tātad no okupācijas sākuma, līdz 1960. gada 31. decembrim bija kaut kādā veidā pretojušies okupāc

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Iepriekšējā raidījumā atskatījāmies uz notikumiem Latvijā 1940. gada otrajā pusē, kad to okupēja staļiniskā Padomju Savienība, šajā raidījumā stāsts par militārajiem un politiskajiem procesiem Eiropā 1940.gada otrajā pusē. Kā zināms, agresiju pret Baltijas valstīm Staļina režīmam ļāva izvērst arī tas, ka 1940. gada maijā un jūnijā Vācijai izdevās pusotra mēneša laikā sakaut franču un britu spēkus, okupēt lielāko daļu Francijas un piespiest to izstāties no kara. Tagad Hitleram rietumos palika tikai viens nopietns pretinieks - Britu impērija. Tomēr Lielbritānija, kuras priekšgalā bija iestājies apņēmīgais premjers Vinstons Čērčils, negrasījās padoties, sākās tā dēvētā "Kauja

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skanēs raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Pirmais raidījums bija veltīts kara sākumam un pirmajiem mēnešiem 1939. gada rudenī un ziemā. Otrais - notikumiem 1940. gada pirmajā pusgadā. Šoreiz - par norisēm 1940.gada otrajā pusē, kad staļiniskais okupācijas režīms ķerās pie Latvijas neatkarības iznīcināšanas un sabiedrības sovjetizācijas. Pirmais solis tūdaļ pēc okupācijas bija jaunā Ministru kabineta izveide ar mikrobiologu profesoru Augustu Kirhenšteinu priekšgalā 1940. gada 20. jūnijā. Stāsta vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daina Bleiere. Par sabiedrības piekrišanu un atbalstu pārmaiņām bija jāliecina plašajām masu demonstrācijām, kuras centīgi un ar vērienu organizēja okupācijas

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skanēs raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Pirmais raidījums bija veltīts kara sākumam un pirmajiem mēnešiem 1939. gada rudenī un ziemā. Šoreiz sarunas par notikumiem 1940. gada pirmajā pusgadā. 1939. gada 23. augustā noslēgtais Vācijas - Padomju Savienības pakts ļāva Hitlera un Staļina režīmiem kopīgiem spēkiem iznīcināt Poliju un pavēra ceļu padomju agresijai Rietumu virzienā. Par upuri kļuva Somija, sākās Ziemas karš. Stāsta vēsturnieks, šobrīd Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Padomju pārsvars Ziemas karā bija nospiedošs, kad 1940. gada februārī padomju spēki pārrāva Mannerheima līniju, Somija lūdza mieru. Tā noteikumi bija smagi, tika zaudēta liela daļa valsts industriāli

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skanēs raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Otrā pasaules kara sākuma datums ir 1939.gada 1.septembris, diena, kad Nacistiskā Vācija uzbruka Polijai. Taču šim datuma bija spilgta prelūdija, 1939.gada 23.augustā noslēgtais Vācijas un Padomju Savienības neuzbrukšanas līgums, kura slepenajos protokolos Hitlera un Staļina režīmi sadalīja savā starpā tobrīd vēl suverēno Austrumeiropas valstu teritoriju. Šo līgumu, kas plaši pazīstam arī kā Molotava-Ribentropa pakts, raksturo vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Inesis Feldmanis. Pēc nacistu uzbrukuma Polijai Vācijai karu pieteica Lielbritānija un Francija, tomēr Polijas armija tika sakauta pāris nedēļu laikā. Polijas un Vācijas militāri sadursmi 1939.gada septe

1920. gada 2.februārī Igaunijas pilsētā Tartu tika noslēgts miera līgums starp Igaunijas Republiku un Padomju Krieviju. Tas bija pirmais miera līgums, kuru Krievija noslēdza ar kādu no jaundibinātajām Austrumeiropas valstīm. Par Tartu līgumu starp Igauniju un Krieviju stāsta vēsturnieks Artūrs Žvinklis.

2020.gada 20.janvārī apritēja simts gadi, kopš pasaulē nācis viens no izcilākajiem itāliešiem un viens no visu laiku izcilākajiem kinorežisoriem - Federiko Fellīni. Stāsta kinozinātniece Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Sarunā skaidrojam, kāpēc Fellīni ir tik izcils vārds pasaules kino vēsturē.Iesākumā tradicionāli par to, kas ir šī talanta, šīs meistarības saknes. Nenoliedzams tas ir literārais talants, bet kāda ir pieredze un vide, kas dod atspēriena punktu jaunajam Fellīni, kad viņš 40. gadu otrajā pusē sāka savas gaitas kinomākslā. "Vispirms ir vērts pakavēties pie tā, kāpēc šodien ir jārunā par Fellīni, kāpēc būtu vēlams, lai arī jauni cilvēki, tie, kas interesējās par audiovizuālajiem medijiem būtu redzējuši Fellīni filmas," atzīst Dita Rietuma. "Manuprāt, Fellīni ir tas režisors, kura atļaušanās un drosme tik radikāli un mākslinieciski brīvi izmantot kino un mediju ir tas, kas mums šodien ārkārtīgi pietrūkst, arī lai mēs kā skatītāji pieļautu to, ka kino var būt dažāds. Kino nav jābūt ies

Sarunā raidījumā Šīs dienas acīm pievēršamies militārajām norisēm Latvijā pirms simts gadiem. Par Latgales atbrīvošanas operāciju 1920.gada janvārī, kuru kopīgi veica Latvijas un Polijas bruņotie spēki, stāsta vēsturnieks Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Iepriekšējā saruna noslēdzās brīdī, kad Polijas armijas spēki ar Latvijas armijas atbalstu ieņēma Daugavpili un padomju Krievijas 15.armija bija atspiesta līdz Dubnas upei. Sarunas 2. daļa. Latgales atbrīvošana no Sarkanās armijas 1920.gadā. Stāsta Valdis Kuzmins. 1.daļa    

Sarunā raidījumā Šīs dienas acīm pievēršamies militārajām norisēm Latvijā pirms simts gadiem. Par Latgales atbrīvošanas operāciju 1920.gada janvārī, kuru kopīgi veica Latvijas un Polijas bruņotie spēki, stāsta vēsturnieks Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, vispirms iepazīstinot ar situāciju, kāda bija pirms Latvijas un Polijas vienošanās par kopīgo uzbrukuma operāciju sarkano spēkiem Latgalē. Tajā laikā Polijas karaspēks un, starp citu, arī Lietuvas karaspēks atradās uz dienvidiem no Latgales, Daugavpils tuvumā, jau kopš 1919. gada augustā.

Atskats uz pagājušā gadā izskanējušiem raidījumiem, piedāvājot to fragmentus. Nozīmīgākā tēma sarunās par vēsturi bija norises Latvijā pirms simts gadiem - Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. Tiem arī veltīts šis raidījums. Iepriekšējo raidījumu noslēdzām ar vēstījumu par to, ka pēc Cēsu kaujām un Strazdu muižas pamiera no Zemgalē palikušajām dzelzs divīzijas un citām vācu brīvi korpusu vienībām izveidojās krievu virsnieka Pāvela Alova Bermonta komandētā armija. Kā zināms, 1919. gada 8. oktobrī šie spēki uzbruka Rīgai un ieņēma Pārdaugavu. Par cīņām pret Bermonta armiju pagājušā gada 20. oktobra, 17. novembra un 24. novembra raidījumos vēstīja vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. 1.daļa Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. 2.daļa  

Atskats uz pagājušā gadā izskanējušiem raidījumiem, piedāvājot to fragmentus. Nozīmīgākā tēma sarunās par vēsturi bija norises Latvijā pirms simts gadiem - Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. Tiem arī veltīts šis raidījums. 1919. gada maija beigās vācu landesvēra spēki Cēsu apkārtnē nonāca saskarē ar Igaunijas armiju un tās sastāvā esošajām latviešu vienībām. Sākotnēji neitrālās attiecības drīz pārrauga militārā pretstāvē, kuras rezultātā landesvērs 6. jūnijā Ieņēma Cēsis, kuras aizstāvēja tobrīd vēl skaitliski nelielais Cēsu pulks un divi igauņu bruņu vilcieni. Sekoja pāris nedēļas ilgas pamiera sarunas ar Antantes valstu pārstāvju piedalīšanos. Tālāko notikumu gaitu izklāstīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Igaunijas armijas darbībai Latvijas neatkarības karā, tai skaitā Cēsu kaujās un kaujās pie Rīgas, bija veltīta saruna ar igauņu vēsturnieku, Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzēju Artu Johansonu. Kā zināms, kaujas pie Rīgas 1919. gada jūlija sāku

Atskats uz pagājušā gadā izskanējušiem raidījumiem, piedāvājot to fragmentus. Nozīmīgākā tēma sarunās par vēsturi bija norises Latvijā pirms simts gadiem - Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. Tiem arī veltīts šis raidījums. Vispirms vēsturnieka Jāņa Šiliņa stāsta fragmenti par 1918. gada 18.novembrī dibinātās Latvijas valsts Pagaidu valdības pirmajiem mēnešiem, kas iezīmējās ar tobrīd neapturamo Sarkanās armijas iebrukumu un valdības evakuāciju uz Liepāju, kur tās pastāvēšanu sākumā nodrošināja pamatā vācu militāro spēku klātbūtne. Lielinieku spēku iebrukumu izdevās apturēt jau janvārī un februārī pretlielinieciskie spēki, kuru pamatu veidoja Vācijas armijas un brīvprātīgo vienības, atguva Kuldīgu un Ventspili, bet martā Tukumu, Dobeli un Jelgavu, atspiežot sarkano spēku līdz Lielupei. Tomēr aizmugurē tikmēr pieauga spriedze starp Ulmaņa pagaidu valdību, vācbaltiešu aprindām un pretlieliniecisko spēku komandieri vācu ģenerāli fon der Golcu. Atklātā konfliktā šī rīvēšanās pārauga 16.ap

Tikšanās pie Maltas krastiem 1989. gada decembra sākumā. Tikšanās, kurā piedalījās toreizējais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs vecākais un Padomju Savienības vadītājs Mihails Gorbačovs, tiek dēvēta par aukstā kara beigu brīdi. Kas bija tikšanās pie Maltas, kas notika līdz tai un kas pēc, stāsta vēsturnieks Antonijs Zunda.

1919.gada 14. decembrī pie Valmieras, Kokmuižas kapličā toreizējie Latvijas policijas spēki arestēja apmēram 30 cilvēku grupu, kas bija nelegālas boļševistiskas organizācijas biedri. Notika izmeklēšana un visai drīz pēc tam, 22. decembrī, 11 no šiem aizturētajiem tika sodīti ar augstāko sodamēru – viņiem izpildīja nāvessodu. Vecākajam no viņiem, kādam Jānim Ozolam bija 34 gadi, pārējiem visiem mazāk par 25 gadiem, jaunākajai – Johannai Daņiļēvičai – nāvessoda izpildes brīdī bija 16 gadu. Tie ir tā dēvēti 11 Valmieras komunāri jeb 11 Valmieras komjaunieši. Ko šie jaunie ļaudis bija noziegušies pret tobrīd jauno Latvijas demokrātiju, skaidro vēsturnieks Artūrs Žvinklis.   Attēlā: 1920.gada 24.jūlija vakarā notika 1919.gada 22 decembrī nošauto Valmieras 11 komjauniešu izrakšana Valmieras mācītāja muižas tīrumā pie karātavu kalniņa un iezārkošana. Apglabāšana notika turpat 25.jūlijā.

1. novembrī apritēja 250 gadi, kopš dzimis Garlībs Helviga Merķelis – vācbaltiešu literāts, kuru tradicionāli uzlūkojam kā latviešu tiesību aizstāvi un mūsu tautas brīvības domas pamatlicēju. 28. un 29. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Merķelim veltīta divu dienu konference, turpat aplūkojama neliela, bet autentiskiem materiāli ļoti bagāta izstāde “Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250”. Par Merķeļa fenomenu Latvijas kultūrā stāsta Merķeļa dzīves un darbības pētniece Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas vadošā pētniece Aija Taimiņa.