Rta Intervija

Ja Uldis Pīlēns piedāvās reformu Latvijas ekonomikai, tad kandidātam sagaidāms partijas "Latvija Pirmajā vietā" atbalsts, Latvijas Radio pauda "Latvija Pirmā vietā" frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Šlesers norādīja, ka ir 99% iespēja, ka Pīlēns būs Valsts prezidents un tas esot atkarīgs no tā, vai viņš spēs piedāvāt reformas, kas sabiedrībai ir nepieciešamas.

Partijā „Progresīvie” joprojām vērtē, kurš varētu būt šīs partijas izvirzītais kandidāts uz valsts prezidenta amatu. To šorīt Latvijas Radio pastāstīja Saeimas deputāts, frakcijas „Progresīvie” priekšsēdētājs Kaspars Briškens, uzsverot, ka politiskais spēks vērtējot tieši savu kandidātu. Briškens atteicās komentēt līdz šim izskanējušās iespējamās kandidātes Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas vārdu, nosaukdams to par baumām.

Šonedēļ Rīgā noritēja Ukrainas - Baltijas ekonomikas forums, kurā uzņēmēji, investori, kā arī politikas veidotāji diskutēja par Ukrainas pieredzi, izaicinājumiem un biznesa iespējām kara apstākļos. Rīgā viesojās arī Ukrainas korporatīvās sociālās atbildības padomes “CSR Ukraine” priekšsēdētāja Marina Saprikina, kura kopš augusta ir atgriezusies dzimtenē, lai pieliktu arī savas pūles valsts ekonomikas atjaunošanā, neskatoties uz to, ka karš Ukrainā vēl turpinās. Par uzņēmējdarbības noturību kara laikā un gūtajām atziņām saruna ar Marinu Saprikinu. Marina, pastāstiet par sevi, kur bija jūsu mājas pirms kara sākuma Ukrainā, kādu darbu darījāt un kā šis karš izmainīja jūsu ikdienu? Marina Saprikina: Pirmkārt, man ir prieks būt šeit un būt starp draugiem, jo ceļā uz radio es redzēju vairākus Ukrainas karogus. Paldies par jūsu atbalstu. Es esmu no Austumukrainas un manai ģimenei karš sākās pirms astoņiem gadiem. Man nācās pārvietot savus vecākus no dzimtajām mājām, bet es pati jau ilgāku laiku dzīvoju Kijivas r

2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās demokrātu partijai pašreizējais prezidents Džo Baidens "izskatās pēc drošākās kandidatūras", Latvijas Radio sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns, piebilstot, ka "paaudžu nomaiņa partijā ir aizkavējusies". ASV prezidenta Baidena vecums – 80 gadi – ir "lielākais faktors", kas izskan, runājot par gaidāmo vēlēšanu rezultātiem, norādīja Andžāns. Saskaņā ar aptaujām "70% amerikāņu uzskata, ka Baidenam nevajadzētu kandidēt, un 50% demokrātu uzskata tāpat." Republikāņu partijas rindās uz ASV prezidenta amatu 2024. gada vēlēšanās būs daudz kandidātu, skaidroja Andžāns. "Bijušā prezidenta Trampa reitings šobrīd ir starp 50-60% starp republikāņiem, un Floridas gubernators Desantiss ir otrajā vietā ar kādiem 25%." ASV 2024. gada prezidenta vēlēšanās "iekšpolitiskie faktori dominēs'', vērtē Māris Andžāns. "Pamatā cilvēki balsos, balstoties uz situāciju savos maciņos," norādīja Andžāns, piebilstot, ka karam Ukrainā būs sekundāra

Kārtējā Saeimas sēdē šodien, 27. aprīlī, pirmais izskatāmais jautājums būs Latvijas Stabilitātes programma nākamajiem trim gadiem. Tas ir Finanšu ministrijas sagatavots plāns, kā labāk tērēt valsts budžeta naudu valsts attīstībai. Kā Latvijas Radio izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības, viņa vēstījums Saeimā būs, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir gaidāma stabila, valsts parāds nokritīšot zem 40 procentiem un esam gatavi dažādām krīzēm. Taču esam nonākuši demogrāfiskajā krīzē.

Aizsardzības ministrija nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu "Zītari LZ", kas uzvarēja 220 miljonu eiro iepirkumā par pārtikas piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības līdz šim uzsvērusi, ka pienākumus sāka jau iepirkuma beigu stadijā, taču vēlāk atklājās, ka konkursa komisijas vadībā bijis arī Nacionālās apvienības cilvēks. Tagad Mūrniece uzsver, ka tiks pieprasīta atbildība no vainīgajiem. Saistībā ar skandalozo pārtikas līguma pārtraukšanu ir būtiski gādāt par ēdināšanas procesa nepārtrauktību. Tā intervijā Latvijas Radio teica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. 26. un 27. aprīlī Rīgā norisināsies NATO Noturības simpozijs. Tā nosaukums "Noturība satricinājumu laikmetā". Simpoziju apmeklēs vairāk nekā 250 NATO dalībvalstu un partneru civilās un militārās nozares līderi, kā arī politikas veidotāji un eksperti.  

"Ja streika prasības tika izpildītas pirms streika un vienalga streiks notika, tas liecina par nozares sašutumu, par nekārtībām un, iespējams, cilvēku sagurumu," Latvijas Radio vērtēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (Jaunā Vienotība). "Šogad nozarē ienāk ap 100 miljoniem eiro, un tieši šobrīd ir streiks. Kaut kas nav kārtībā. [..] Atbildīgs saimnieks tukšā maisā neber graudus. Ir skolu tīkls, slodzes, pedagogu trūkums. Problēmu ir daudz," atzina Zariņa–Stūre. Viņa piebilda, ka viņai neesot pieņemama notiekošā "ētiskā puse, kā mēs komunicējam viens otru. Šobrīd pieaugušo pasaule parāda bērniem, kā mēs neprotam risināt konfliktus". Deputāte pauda, ka "ir jāgrib runāt un piekāpties abām pusēm", kas, viņasprāt, neiet viegli. "Ingai Vanagai ir milzum liela pieredze, tas ir gan labi, gan slikti. Es ceru, ka šis nav politisks gājiens," sacīja Agita Zariņa–Stūre. "Pedagogi saka, ka ir apnicis, ka viņi vienmēr tiek asociēti, ka viņiem vajag tikai atalgojumu. Mu

Pēdējā laikā grūti iedomāties cilvēku, kas nav dzirdējis par cenu pieaugumu dažādām precēm un pakalpojumiem, tāpat, ka šajā procesā naudas vērtība samazinās. Nauda ir svarīga mūsu ikdienas sastāvdaļa un ar to jāprot ne tikai rīkoties, bet arī vairot – ieguldīt un nopelnīt vairāk. Kas mainīsies turpmāko gadu laikā finanšu nozarē un kāda tā būs pēc desmit gadiem, kā mēs norēķināsimies par pirkumiem un saņemtajiem pakalpojumiem un vai lēmumus finansēs mums palīdzēs pieņemt mākslīgais intelekts – par visu to, domājot par Latvijas un Eiropas finanšu jomas tuvākās desmitgades nākotni saruna ar "Swedbank" Digitālās stratēģijas vadītāju Ģirtu Bērziņu. Mēs ar Jums jau tikāmies pirms Covid pandēmijas un runājām par to, kā tuvākajos gados varētu attīstīties finanšu nozare. Vai jūsu nākotnes redzējumā kaut ko ir mainījis covidlaiks, vai kaut ko ir mainījis tā saucamais finanšu nozares kapitālais remonts, kuru jau mēs visi esam, šķiet, piemirsuši, un vai kaut ko maina tagad karš Ukrainā? Ģirts Bērziņš: Pandēmija noteikt

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks noraida, ka Jēkabpils traģēdijā vainojama policijas neizdarība. Šorīt Latvijas Radio Ruks norādīja, ka pagaidām noziedznieks nav notverts un viņu aktīvi meklē, pieļaujot gan to, ka viņš varētu būt pametis Latviju, gan to, ka iespējama pašnāvība. Valsts policijas priekšnieks sacīja, ka, notikušo izmeklējot, ir jāvērtē sistēma. *Policijas priekšnieks arī sacīja, ka vērsīsies ar priekšlikumiem, lai atkārtotu pārkāpumu gadījumā būtu bargāki sodi Atgādinām, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri bija ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

"Fintek Latvija" asociācija šodien, 20. aprīlī, prezentēs pētījumu "Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas nozares attīstība". Profesora Arņa Saukas veiktais neatkarīgais pētījums par nebanku patēriņa kreditēšanas nozares attīstību ierosināts un veikts, jo šī joma, līdz ar "Fintek" jomu, piedzīvojusi strauju attīstību kā Latvijā, tā arī citviet pasaulē.

Jaunievēlētais Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis nesaskata pamatu bažām par rektora vēlēšanu atbilstību likumam, ko paudusi vēlēšanās zaudējusī kandidāte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tas izriet no Barševska sacītā Latvijas Radio intervijā. Savukārt nesen izskanējušās aizdomas par korupciju Daugavpils Universitātē ar Eiropas sociālajiem fondiem universitātes rektors Arvīds Barševskis vērtē kā sliktu ziņu Daugavpils Universitātes tēlam. Viņš norādīja, ka ka jāgaida tiesībsargājošo iestāžu lēmumi.  

Latvijas Universitātē šodien notiks diskusija par atkarību problemātiku Latvijā. Sociālo zinātņu profesore un vadošā pētniece Aija Zobena šorīt Latvijas Radio uzsvēra, ka „ja nesāks lietot, tad arī nenonāks līdz smagai atkarībai”. Viņa uzskata, ka ir aktīvāk jārīkojas un ir daudz, ko var darīt, lai mazinātu atkarību izplatību.

Galvenā problēma ar Ukrainas graudiem Polijā un citās Centrāleiropas valstīs ir saistīta ar loģistiku, tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio Vašingtonā sacīja Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko. Viņš pauda cerību, ka šīs problēmas drīzumā izdosies atrisināt un graudi nonāks Āfrikā un Tuvajos Austrumos.  Savukārt uzņēmumiem, kuri vēl joprojām strādā Krievijā, pēc ministra domām, šī valsts būtu jāpamet.

Vispārējās aprūpes māsa Sarmīte Cīrule jau pusgadu Ukrainā pilda kaujas mediķa pienākumus. Latvijas Ārstu biedrība viņu atzinusi par gada cilvēku medicīnā, ko Sarmīte sauc par pagodinājumu un arī lielu atbildību. Saruna ar mediķi par cilvēku dzīvību glābšanu un zaudēšanu, par ikdienu kara frontē, kā arī par pašu Sarmīti un viņas ceļu uz Ukrainu. Pirms šīs intervijas mēs sarakstījāmies un jūs minējāt, ka tuvākajās dienās strādājat uz evakuācijas mašīnām, ko tas nozīmē praktiski – kā jūs dodaties pēc ievainotajiem? Kur darbs norit tieši šobrīd? Sarmīte Cīrule: Uz evakuācijas mašīnām – tas nozīmē, ka es ceļos 4:30 un braucu lielu gabalu, jo ceļi ir diezgan traģiski. Dodos uz konkrētu vietu, kur mēs bāzējamies, un tikko ir ievainots karavīrs, tad viņš tiek atvests pie mums. Tad mēs ļoti ātri darbojamies, jo katra minūte ir dārga – novērtējam vispārējo stāvokli un to, ko vajag, uzlabojam, piemēram, apsējus un žņaugus. Tāpat ievadam arī nepieciešamās zāles un tad vedam tālāk uz slimnīcu. Ir tāds stabilizācijas pu

Francijas prezidents Emanuels Makrons ar saviem izteikumiem par nepieciešamību Eiropai attālināties no Amerikas Savienotajām Valstīm un neiesaistīties ASV un Ķīnas konfrontācijā par Taivānu, vājinājis Francijas tēlu un lomu pasaulē. To intervijā Latvijas Radio sacīja Francijas domnīcas “Stratēģiskās pētniecības fonds” Taivānas programmas direktors Antuāns Bondā. Viņš uzsver, ka Ķīna cenšas sašķelt eiropiešus un Makrona izteikumi var iedrošināt Ķīnu mainīt status quo Taivānā.

Zaļo un zemnieku savienība sagaidīs, kad koalīcijas partijas izvirzīs oficiālu kandidātu Valsts prezidenta amatam, un tikai tad varēs vērtēt tā atbilstību – tā intervijā Latvijas Radio norādīja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs un partijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Partija arī sagaidot, ka būs vairāki prezidenta amata kandidāti.

Šodien, 12. aprīlī, atklāj Tieslietu akadēmiju, kur turpmāk nodrošinās esošo tiesnešu, prokuroru, to palīgu, kā arī tiesu darbinieku un izmeklētāju pastāvīgu apmācību. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere no "Jaunās Vienotības" Latvijas Radio teica, ka jurists gluži kā mediķis ir jāsaista ar mūžizglītību, turklāt nākotnē būs jārisina arī problēma par juristu nespēju nokārtot vienoto eksāmenu jurisprudencē. Tieslietu akadēmija ir no Eiropas Savienības atveseļošanās līdzekļu fonda radīts tieslietu sistēmā strādājošo kvalifikācijas pilnveides centrs. Runājot par citām aktualitātēm, tieslietu ministre norādīja, ka partnerattiecību regulējums nebūs viens likums, bet gan vairāku likumprojektu pakotne, pie kā Tieslietu ministrija pašlaik strādā.

Nodokļi Latvijā ir jāpārskata. Šādu pārliecību Latvijas Radio pauda jaunievēlētais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, skaidrojot, ka nodokļu slogs Latvijas uzņēmējiem šobrīd ir pats smagākais reģionā.

Pasažieru vilcieni Eiropā piedzīvo renesansi, cilvēkiem tie kļūst ērtāki un pieejamāki, turpretim Latvijā vilcieni un infrastruktūra vismaz par desmit gadiem atpaliek pat no Igaunijas un Lietuvas. Tā secina satiksmes eksperts, bijušais nozares ministrs un partijas „Konservatīvie” biedrs Tālis Linkaits, kurš pēdējo mēnešu laikā ir izbraukājis Eiropu ar vilcieniem. Viņš pieļauj, ka, iespējams, 2030. gadā Latvijā pasažieru vilciens varētu atsākt kursēt uz kādu pilsētu, līdz kurai pa dzelzceļu nevar nokļūt jau 13 gadus.

Aprīlī aprit 10 gadi, kopš Daugavpils cietokšņa vēsturiskajā artilērijas arsenāla ēkā atklāts Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Jubilejas svinības plānotas no 22. līdz 28. aprīlim. Nedēļas garumā apmeklētājus gaida dažādi koncerti, jaunas izstādes, audiovizuālas un muzikālas performances. Svētku programmas kulminācija paredzēta 28. aprīlī, kad tiks atklāta pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbu jaunā ekspozīcija. Lauras Ieviņas saruna ar mākslas centra vadītāju Māri Čačku par centra darbību aizvadītajos desmit gados un tā nozīmi Latvijas un Daugavpils kultūrtelpā. „Tā ir vieta, tas ir templis, kurš ir domāts cilvēkiem, kuri ir mākslinieki, kuri rada saturu, un cilvēkiem, apmeklētājiem, kuri šo saturu nāk baudīt vai arī iesaistās procesos, iekļaujas un piedalās, lai kultūras gan piedāvājums, gan forma būtu vienotā kopumā sastopama šeit, Daugavpilī,” tā Daugavpils Marka Rotko mākslas centru raksturo tā vadītājs Māris Čačka. Vidēji gada laikā centru apmeklē 110 tūkstoši cilvēku, un vasarā t