Cienjamie Lastji. Etdes Par Literatru

Raidījums Cienījamie Lasītāji. Etīdes par literatūru gadu gaitā ir sapulcinājis plašu atbalstītāju un fanu loku. Protams, neaiztiekot arī bez kritiskām piezīmēm, kas radoša darba kontekstā ir pat tieši vēlamas. Noslēdzot vēl vienu raidījuma periodu, atskatāmies uz zīmīgākajiem literārajiem pārdzīvojumiem, kā arī veicam nelielu apdāvināšanās rituālu, kur arīdzan galvenajā lomā ir tieši grāmata.

Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja ir kultūras citadele vienas ēkas ietvaros. Tur pulcējās dažādu valstu, pieredžu un interešu autori, atdzejotāji un tulkotāji, lai radošās rezidences apstākļos celtu ne tikai savu individuālo sasniegumu līmeni, bet arī iepazīstinātu ar latviešu literatūru un tradicionālo mantojumu citas pasaules valstis. Gada nogalei tuvojoties, Rakstnieku mājā tiekamies ar tās galvenajām saimniecēm Andru Konsti un Ievu Balodi.

Igauņu dzejnieks un tulkotājs Contra (Marguss Konnula) un viņa latviešu kolēģis, kuram droši varam piemērot šos pašus titulus, savu sadarbību turpina jau vairāku gadu nogrieznī. Contra šogad iztulkojis Andra Akmentiņa romānu "Skolotāji", savukārt Guntara jaunākais zīmīgais veikums ir somu autores Heli Lāksonenas literārā satikšanās ar Aleksandru Čaku un darbs pie Jura Kronberga pēcnāves dzejas krājuma "Debesīs Dievs bīda mēbeles" izdošanas. Ar abiem autoriem Siguldas Jaunajā pilī Toms un Svens satikās, apmeklējot Siguldas novada kultūras centra rīkoto tikšanās reizi.

Dzejnieks un teologs Andis Surgunts (1984-2018) jaunākās latviešu dzejas kopainā ir spilgta, kaut īsi vibrējoša parādība. Autors, kura radošās izvēles neietekmēja kompromisi, kas savukārt nozīmē pārkāpšanu pāri konvencionālam valodas lietojumam, izgaisinot nošķīrumu starp  kategorijām "pieņemams" un "nepieņemams". Raidījuma jaunākajā epizodē Toms un Svens runā par Anda Surgunta dzejas krājumu "Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm", kuru līdz lasītāju rokām nodevusi tekstgrupa "Orbīta".

Londonas izdevniecībā „Francis Boutle Publishers” iznākušais bilingvālais dzejas kopkrājums "Pēdējais modeļs/The Last Model" blakus nostāda latgaliešu un angļu valodas. Grāmatā iekļauti dzejnieku Ligijas Purinašas, Raibī (Oskara Orlova) un Ingridas Tāraudas darbi, kurus angliski atdzejojis Džeids Vils. Šajā antoloģijā pārstāvētas gan dzeldīga humora, mūsdienu fenomenus raksturojot, gan klusas rezignācijas, meklējot acij un prātam apslēpto.

Tulkotājs un Latvijas literatūras eksporta platformas "Latvian Literature" aģents Džeids Vils ir izaudzis Nebraskas fermeru ģimenē, studējis politiku un vēsturi, pēc tam pievērsies somugru valodu izpētei. Akadēmiskie ceļi viņu aizveda vispirms uz Lietuvu, tad uz Vāciju un – atpakaļ uz Baltijas valstīm, Tartu universitāti. Taču pēdējos gadus Džeids dzīvo Rīgā un aktīvi piedalās literatūras tulkošanas procesā. Ko no sava veikuma viņš piedāvās iepazīt sīkāk gan raidījuma autoriem, gan klausītājiem - interesējamies "Cienījamo lasītāju" epizodē.

Turpinot fantastikas žanra izpēti, Svens un Toms šajā raidījuma epizodē pievēršas Ievas Melgalves romānam "Mirušie nepiedod", par kuru viņas līdzgaitnieks Kristers Stiebris raksta: "Šajā lielbudžeta filmas cienīgajā notikumu, cīņas un noslēpumu atmosfērā ir dota iespēja uzmanīgi izsekot cilvēka psiholoģijas pētījumu procesam, kuru autore vada, lietojot fantāzijas žanra maģiskos instrumentus. Varam iedomāties, ka piedalāmies seno domātāju un praviešu, atkal modernajā pasaulē atdzimušo druīdu teatrālajos rituālos. Mūsu acu priekšā intelektuālas formulas pārvēršas mākslas tēlos, simbolos, un visi poētiskie atribūti ir stingri sakārtoti loģiskās sistēmās. Tāda ir modernā pasaka.”

"Elfu asinis" ir pirmais raganu sāgas romāns, ko uzrakstījis poļu fantāzijas rakstnieks Andžejs Sapkovskis, un tas pirmo reizi tika publicēts Polijā 1994. gadā. Tagad tas nonācis Cienījamo lasītāju rokās.

Vēsturnieks, rakstnieks un publicists Uldis Ģērmanis ir bijusi stipra un noteikta balss mūsu nesenās vēstures peripetiju mērījumos. Izdevumā, kuru Toms un Svens aplūko raidījumā, apskatītas un izvērtētas politiskās norises Latvijā un kaimiņvalstīs no 1991. līdz 1995. gadam. Grāmatai dots nosaukums "Jaunie laiki un pagātnes ēnas", un katru no svaru kausiem autors piepilda ar nepiekāpīgu un dzelošu vērtējumu birumu. Gluži kā cementa ielaidumi nedroša namiņa pamatos, kāda nemaz tik nesen bija arī mūsu mīļā Dzimtene.

„Nav viegli atšķirt īstenību no ilūzijas, sevišķi dzīvojot lielu pārmaiņu laikā, kas aizsākušās pirms pāris gadsimtiem mazā Eirāzijas kontinenta rietumu pussalā tikai tādēļ, lai viena cilvēka dzīves laikā piesaistītu visu planētu vienam kultam – zinātnei un tehnikai,” – tā Lietuvā dzimušais poļu dzejnieks, rakstnieks un domātājs un publicists Česlavs Milošs (1911-2004) vēstīja savā Nobela lekcijā 1980. gadā. Izcilais, bet ne viegli atrisināmais autors savulaik piesaistījis arī latviešu izdevēju interesi: teju četrsimt lappušu biezo, autobiogrāfisko vēstījumu „Dzimtā Eiropa” (1958) apgādam „Zvaigzne ABC” iztulkojis Māris Salējs. Šī ir monolīta un, vienlaikus, ļoti saskaldīta grāmata – tāpat, kā pati Eiropas vēsture. Un tomēr, to caurstrāvo cilvēcība, noturēts humors un idejas par tālāko nākotni – humānisma vai totalitārisma iekavās. Šobrīd varam secināt, ka laikam jau… abās.

"Māmiņ, es redzēju dziesmu" ir dzejnieka, tulkotāja un literatūrzinātnieka Māra Salēja debijas dzejoļu krājums, kurā iekļauti arī poļu modernās dzejas atdzejojumi. Ar Māra pārnesumiem varam iepazīties ar Boļeslava Ļešmjana, Titus Čiževska, Jozefa Čehoviča, Konstantija Ildefonsa Galčinska, Juliana Tuvima un Henrika Dominiņska poētiku. Savukārt paša Salēja izteiksmē viņa debijas krājumā mēs sastopamies ar trauslu un vienlaikus dzelkšņainu poētisko tēlu. Abiem segums ir viens: Mīlestība un Patiesība.

Piecu dzejoļu krājumu autors, literatūrzinātnieks, dzejnieks un tulkotājs Māris Salējs dzīvo dubultu dzīvi: viņa īstais vārds ir Marians Rižijs. Pats autors saka, ka pseidonīms viņam palīdzot atbrīvoties no atbildības, ja gadījies uzrakstīt kādu sliktāku dzejoli. Māra klātbūtne Latvijas literatūras ainavā ir klusināta, pieklājīga, tomēr ne indiferenta. Viņa spriedumos par kolēģu paveikto var parādīties arī kāds dzeldīgāks un nepiekāpīgāks vērtējums. Raidījumā Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru izjautājam Marianu par viņa attiecībām ar tulkošanu, dzejas tapšanu un tām grāmatām, ar kurām iepazīsimies turpmākajās epizodēs.

Rakstnieka un dzejnieka Riharda Bargā trešais prozas darbs "Nemodernās Slampes meitenes" ir - kā to šīsreizes raidījumā atzina Toms un Svens - stāstu mākonis. Tajā ieraugāmi dažādi notoņi. Deviņdesmito gadu tukšinieciskā, bet tieši tādēļ absolūti brīvā pasaulsizpratne, otrās tūkstošgades pārmaiņu un bonvivānisma vilnis, un, visbeidzot, jau mūslaiku apcerīgums un labprātīgums esošās situācijas pieņemšanā. Četrsimt lappušu garumā lasītājs tiek vadāts no Liepājas teātra līdz Rīgas mākslinieku dzīvokļiem; no Pareizticīgo baznīcas līdz vientuļa mežezera nedrošajai laipiņai. Šo grāmatu raidījuma autori izvēlējās kā atsauci uz britu rakstnieka Alana Holinghērsta romānu "Dailes līnija", kuru tulkojusi Ingūna Beķere.

Britu rakstnieka, dzejnieka un tulkotāja Alana Holinghērsta (1954) romāns "Dailes līnija" iznāca 2004. gadā un jau nākamajā gadā tika apbalvots ar Bukera prēmiju. Stāsts par Oksfordas absolventu Niku un viņa centieniem izprast savu homoseksualitāti sākotnēji ir ievietots Mārgaretas Tečeres "valdīšanas" sākumposmā, kad ne tikai Lielbritānija, bet arī pārējā pasaule brieda jaunām pārmaiņām un jaunam laikmetam. Šis ir raidījums, kurā Toms un Svens par izlasīto darbu nav vienisprātis.

 (1908) varētu būt nosaucams par garstāstu, taču – novirzoties no skolmeistariskas definēšanas, šis ir neticami spēcīgs cilvēka, dabas un darba savijuma piemērs. Te iezīmējas Akuratera dzejnieka iedaba, viļņot ne tikai stāsta izklāstu, bet arī lasītāja līdzpārdzīvojumu. Jo būtībā mēs katrs esam šis Kalpa zēns – par ko pamudināja domāt arī Ingūnas Beķeres tulkotais Kazuo Išiguro romāns "Dienas atlikusī daļa".

Nobela un Bukera prēmiju laureāts Kadzuo Išiguro ir droši nodēvējams par Renesanses cilvēku - dzimis Japānā, bet kopš piecu gadu vecuma dzīvo Lielbritānijā un tur arī izkopis savu rakstnieka talantu. Ingūnas Beķeres tulkotais romāns "Dienas atlikusī daļa" (1989) ir vispazīstamākais autora darbs, kurš ekranizēts arī kinofilmā. Šī ir manierīga, taču ne tukši plakātiska grāmata, kuras galvenais uzdevums: saprast mums piešķirtā laika vērtību.

Lai kā arī mēs to nevēlētos, šausmas kā emocionāls pārdzīvojums ir neatņemama mūsu dzīves pieredzes sastāvdaļa. Laimīgā kārtā, lielākā daļa no mums ar šo fenomenu saskaras epizodiski, tomēr šo spilgto epizožu iespaids var atstāt gana dziļas pēdas tālākajā saskarē ar realitāti. Turpinot Haruki Murakami uzdoto šausmu un dīvainības kamertoni, šajā raidījuma epizodē pārlapo literatūrzinātnieces un kritiķes Bārbalas Simsones sastādīto latviešu literatūras šausmu stāstu antoloģiju, kura pie lasītājiem ir nonākusi ar izdevniecības "Zvaigzne ABC" gādību.

Haruki Murakami garstāsts "Savādā bibliotēka" pirmoreiz tika publicēts 2005. gadā, taču pie latviešu lasītājiem ar Ingūnas Beķeres un apgāda "Zvaigzne ABC" gādību tas nonāca 12 gadus vēlāk. Šis darbs ir parafrāze par Mīnotaura labirintu un ne tikai par to – arī par tumšās matērijas uzvaru pār gaismu un saprātu. Tomēr Murakami lasītājam atstāj cerību, ka pēc katras drāmas un traģikas seko atslābums un jaunas iespējas mūsu cilvēciskajā pieredzē.

Iesākot jaunu grāmatu meklējumu ciklu, Toms un Svens uz sarunu ir aicinājuši tulkotāju Ingūnu Beķeri. Viņas devumu ārzemju literatūras iepazīšanā visspilgtāk iezīmē ilggadīgais darbs pie japāņu autora Haruki Murakami darbu tulkošanas. Drīzumā gaidāms vēl viens šī populārā rakstnieka īsprozas krājums Ingūnas tulkojumā. Raidījuma pamattēma: vai tulkotājs kādā brīdī var kļūt par darba līdzautoru? Un, ja tas tomēr nav iespējams, kā valodas pārnesējam realizēt arī savas mākslinieciskās ieceres? Īpašs ir stāsts Ingūnas Beķeres stāsta par Salmana Rušdi darbu "Sātaniskās vārsmas" un Britu bibliotēkas Apaļo lasītavu.

Gunārs Astra (1931-1988) mūsu tautas atmiņā palicis kā Padomju varas upuris - lai arī cik šim vārdam nebūtu smags jēdzienisks uzsvars. Viens no tiem disidentiem, kurš par savu 'pretvalstisko' darbību samaksāja ar 19 gadiem soda nometnēs. Taču viņa tēls nav viennozīmīgs un to apliecina dramaturga un rakstnieka Laura Gundara grāmata "Svešam kļūt jeb Stāsts par Gunāru A.", kurā līdztekus Astras tiesas prāvai un dzīves gaitu risinājumam autors iezīmē arī savu sarežģīto ceļu Padomju nomenklatūras dūksnājā.