Latgolys Stude

Rēzeknis vaļstspiļsātā dzeivoj drupeit vaira nakai 26 000 dzeivuotuoju. Piļsātā, kur bezdorbs sasnādz 7,2% nu dorba spiejeigū cylvāku, i struodojūšū cylvāku videjuo olga ir tikai 1165 eiro, pyrma goda tyka atlaista piļsātys dūme i ar lykumu īcalta pagaidu administraceja. Īmeslis ir īprīkšejuos politiskuos varys naspieja sabalansēt budžetu, īleinūt miļzeigūs poruodūs, kū piļsāta vaira navarēja paceļt. I pagaidu administracejai tys beja juosakuortoj goda laikā da nuokušajom vieliešonom, voi vysmoz juostabilizej situaceja, kab piļsāta naītu bankrotā. Ir paguojs gods, nūtykušys ari pošvaļdeibu vieliešonys. Rēzeknīši otkon ir izdarejuši sovu izvēli par lobu tam pošam politiskajam spākam “Kūpā Latvejai” i tuo vadeituojam Aleksandram Bartaševičam, kurs ari pyrma tam tyka atlaists. Kas pa godu pagaidu administracejai ir izadevs, i kaidi ir secynuojumi par ūtrys leluokuos Latgolys vaļstspiļsātys Rēzeknis nuokūtnis atteisteibys perspektivom, par tū saruna ar nu jau bejušū Rēzeknis pagaidu administracejis vadeituoju Gun

Nu 5. da 13. juļa XIII Latvejis Školu jaunuotnis dzīšmu i deju svātki Reigā sasauks bārnus i jaunīšus nu vysys Latvejis. Itūgod svātki pulcynoj vaira nakai 37 500 daleibnīku – koru i vokalūs ansambļu dzīduotuoju, tautys i myusu dīnu deju doncuotuoju, pyutieju orkestrus i simfoniskūs orkestru muziķu, folklorys kūpu i tautys muzykys ansambļu daleibnīku, akordeonistu, kūklātuoju, akteru. Nu Latgolys regiona svātkūs pīsadola 240 kolektivi. Školānu dzīšmu svātkūs pyrmū reizi gūdā tiks calti akordeonistu ansambli. Vysu vaira akordeonistu svātkūs pīsadaleis taišni nu Latgolys. Par sasagataveišonys svātkim laiku, par skatem, par tū, cik vysā šudiņ školāni ir grybūši dzīduot, doncuot, pyust instrumentus, īt iz orkestri voi placūs ceļt gryutū akordeonu, i cik svareigi ir reizi pīcūs godūs braukt iz Reigu iz dzīšmu svātkim, sarunā ar muziki, pyušamūs instrumentu pedagogu Kuorsovys muzykys i muokslys školā, ari školys pyutieju orkestra vadeituoju, kai ari na mozuok svareigi – ituo gods Latvejis Školu jaunuotnis dzīšmu i

Aizvadeitajuos breivdīnuos (07.06.2025) nūtykušū vieliešonu rezultati leluokajā daļā Latgolys pošvaļdeibu atkluoj uzticeibu asūšajim vītvaru vadeituojim. Tai Kruoslovys nūvodā puorsvoru dabuoja ilggadejais vītvarys vadeituojs Gunārs Upenieks (ZZS), ari Ludzys nūvodā bolsu puorsvoru sagloboj ZZS i Edgars Mekšs. Sergejs Maksimovs nu Latgolys partejis puorsvoru daboj Bolvu nūvodā, bet Daugovpilī Andrejs Elksniņš i “Sarauj, Latgale!” nūstyprynoj sovys pozicejis, dabojūt 14 nu 15 deputatu vītu dūmē. Interesanti paviersīni Preiļu nūvodā, kur varu atpakaļ daboj Aldis Adamovičs nu Latgolys partejis, bet Leivuona nūvodā godūs jaunais Dāvids Rubens nu JKP (Jaunuo konservativuo parteja) puorspiejs ilggadejū vītvarys vadeituoju Andri Vaivodu (Latvejis atteisteibai). Bet Rēzeknis vaļstspiļsātu turpynuos vadeit par puorkuopumim budžeta sastateišonā īprīšk atstuodynuotais Aleksandrs Bartaševičs (Kūpā Latvejai). Vaļsts kontrole vys Rēzeknei sūlej dagrīzt eipašu viereibu ari piec A.Bartaševiča atsagrīsšonys dūmes vadeibā. Tai

Pyrma pošvaļdeibu vieliešonu rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runojam ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū 7. junī bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos. Itūreiz par vīnu nu mozuokūs – Leivuona nūvodu – kas izdareits i kaida ir bejuse nūvoda cylvāku īsaisteišona lāmumu pījimšonā. Pyrma četru godu pošvaļdeibu vieliešonuos Leivuona nūvodā nūbolsuoja tikai 34 % nu vālātuoju jeb itū dūmi ar juos 15 deputatim īvēlēja napylnys 3000 īdzeivuotuoju. Dūmē tyka īvālāti puorstuovi nu vysu vieliešonuos startejušūs četru sarokstim. Vysuvaira – 9 vītys –dabuoja parteja „Latvejis atteisteibai”, kas ļuove mēra omotu otkon saglobuot Andrim Vaivodam, pa divom deputatu vītom dūmē dabuoja ari „Zaļūs i Zemnīku savīneiba”, „Saskaņa” i „Latvejis Regionu apvīneiba”. Diskusejā par Leivuona nūvodu pīsadola uzjiemieja, SIA „BELS” eipašneica Sanita

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runojam ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Kruoslovys nūvodu – kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu Kruoslovys nūvodā īsakļuove bejušais Dagdys i daļa bejušuo Aglyunys nūvoda. Pošvaļdeibu vieliešonuos Kruoslovys nūvodā pyrma četru godu iz vieliešonom atguoja tikai vaira nakai 33 % nu vālātuoju jeb itū dūmi ar juos 15 deputatim ībolsuoja napylnys 6000 īdzeivuotuoju. Dūmē tyka īvālāti puorstuovi nu pīcu sarakstu. Vieliešonuos uzvarēja Latvejis Zemnīku savīneiba, dabojūt ostonis deputatu vītys nu 15, mēra omotu saglobuojūt Gunāram Upeniekam. Vēļ dūmē tyka ībolsuoti pa diveji deputat

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys i rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” itūreiz par Daugovpiļs vaļstspiļsātu. Raidejumā dzierdēsim, kai vysu desmit itymā godā pošvaļdeibu vieliešonom Daugovpilī dasaceitūs politiskū sarokstu liderus, tai i aktivus daugovpilīšus, kuri analizej pādejuo sasaukuma padareitū, piļsātys atteisteibu kūpumā, i kas jim ir svarīgi, īmūt itymā godā vēlēt. Pyrma četru godu ūtrā leluokajā Latvejis piļsātā pošvaļdeibu vieliešonuos nūbolsuoja tikai 31 % bolsuotuoju jeb 17 786 cylvāki. Nu desmit parteju dūmē tyka deputati nu 5 parteju. Uzvarēja „Saskaņa”, kas dabuoja 7 nu 15 deputatu vītu, nu kurys ari par piļsātys mēru īvēlēja Andreju Elksniņu. Taipat Daugovpiļs valstspiļsātā aizvadeitūs četrus godus struoduoja deputati nu „Myusu partejis”, „Latgolys partejis”, kas startēja kūpā ar „Latvejis atteisteibai”, „Daugovpiļs nūvoda parteju” i „Latvejis krīvu savīneibu”. Pādejī četri godi Daugovpilī ir bejuši vysā aktivi i vātraini, bet vaira vajadzātu runuot par politiskom ažiotažom, mozuok par saimnīci

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Augšdaugovys nūvodu – kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu bejušais Ilūkstis nūvods tyka apvīnuots ar Daugovpiļs nūvodu, rodūt kūpā jaunu Augšdaugovys nūvodu, kura centrs ir Daugovpiļs piļsātā, bet poša piļsāta gon nav nūvodā. Pošvaļdeibu vieliešonuos pyrma 4 godim ite nūbolsuoja cīši moz cylvāku – viņ 28% nu bolsstīseigajim voi 6000 apvīnuotuo nūvoda cylvāku. Taitod viņ 6000 cylvāku beja nūscejuši ituo vysai leluo nūvoda liktini iz četrim godim, dūmē īvālūt deputatus nu 4 partejom. Vysvaira – 7 vītys – dabuoja „Daugovpiļs nūvoda partej

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Ludzys nūvodu – kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu Ludzys nūvodā īsakļuove bejušais Cyblys, Zylupis, Kuorsovys i Ludzys nūvods ar trejom piļsātom – Zylupi, Ludzu i Kuorsovu. Pošvaļdeibu vieliešonuos Ludzys nūvodā pyrma četru godu nūbolsuoja vaira nakai 37 % jeb 6 874 cylvāku. Dūmē tyka īvālāti puorstuovi nu treis parteju: vairuokumu jeb ostonis deputatu vītys dabuoja Zaļūs i Zemnīku savīneiba, nu ituos partejis tyka īvālāts ari niulenejais nūvoda vadeituojs Edgars Mekšs, pīcys deputatu vītys dabuoja Latgolys parteja, bet divejis – Sa

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Preiļu nūvodu, kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu Preiļu nūvodā īsakļuove bejušais Vuorkovas, Rībeņu nuvods i daļa Aglyunes nūvoda. Pošvaļdeibu vieliešonuos Preiļu pogostā pyrma 4 godim nūbolsuoja vaira nakai 45% jeb 14 530 bolsuotuoju, kas beja vīna nu leluokūs pīsadaleišonu vieliešonuos skaita ziņā saleidzynuojumā ar puorejū Latveju. Dūmē tyka īvālāti puorstuovi nu 7 partejom, kur treis partejis īgiva kotrā treis vītys. Sarunā pīsadola vīns nu leluokūs uzjāmumu, dorba devieju i nūdūkļu moksuotuoju Preiļu nūvodā uzjāmuma „Preiļu siers

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys i rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” itamā reizē par pādējūs godu laikā daudz aprunuotū Rēzeknis vaļstspiļsātu. Raidejumā dzierdēsim, kai vysu 10 itymā godā pošvaļdeibu vieliešonom Rēzeknē dasaceitūs politiskūs sarokstu liderus, tai ari aktivus riezeknīšus – uzjiemieju, navalstiskū organizaceju i jaunatnis puorstuovi, kū asam aicynuojuši studejā kab analizātu pādējuo sasaukuma padareitū, piļsātys atteisteibu kūpumā, i kas jim ir svarīgi, īmūt itymā godā vēlēt. Pādejūs diveju godu laikā vaļdeibys, Saeimys i ari medeju dīnys kuorteibā Rēzeknis vaļstpiļsāta daudz aprunuota naudys problemu i ari jaunizcaltuo rekreacejis centra jeb SPA sakarā. Vaira nakai pyrma pusūtra goda par puorkuopumim, tymā storpā finaņšu i budžeta vaicuojumu rysynuošonā, atstuodynuots piļsātys mers, nu „Saskanis” īvālātais, vāluok jaunu parteju „Kopā Latvijai” sataisejušais Aleksandrs Bartaševičs, kam sekuoja jauna mera īvieliešona. Piļsātys vadeibu iz šaļti beja uzajiems Aleksejs Stecs, ari nu īprīšk mynātuo

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu i obu vaļstspiļsātu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz par Rēzeknis nūvodu, kas izdareits i cik aktivi ir bejuši pošvaļdeibys deputati, kaida ir bejuse sadarbeiba i komunikaceja ar nūvoda cylvākim. Pyrma četru godu Rēzeknis nūvodā īsakļuove bejušais Viļānu nūvods, kaida tam bejuse ītekme. Drūšeibys situaceja, investiceju pīsaiste, birokrateja, i kaidys puormainis ir voi nav gaidomys Rēzeknis nūvodā. Sarunā pīsadola vīna nu leluokūs uzjāmumu i dorba devieju Rēzeknis nūvodā AS „Latvijas Finieris” padūmis lūceklis i „Verems” padūmis prīšksādātuojs Jānis Staris, Leņdžu pogosta īdzeivuotuoju konsultativuos padūmis puorstuove, kura dorbojās sovā saimis uzjāmumā Ineta Silabriede,

Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, deļtuo rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” runuosim ar aktivim cylvākim par Latgolys nūvodu i obu vaļstspiļsātu pošvaļdeibuos izdareitū, kai ari par atteisteibu tuoļuok. Kas cylvākim ir svareigi, izviertejūt aizguojušūs četrus godus, i kaidi ir golvonī aspekti, kab izavālātu, par kū bolsuot sovā nūvodā ituo gods pošvaļdeibu vieliešonuos, kas byus 7. junī. Itūreiz suocam ar Bolvu nūvodu. Kas nu parteju sūlejumu padareits, kas palics pusceļā – školu optimiziešona, atbolsts saimem i uzjiemiejim, ceļu remonti i pakolpuojumu nūdrūsynuojums nūvodā. Sarunā pīsadola Bolvu nūvoda uzjiemieja nu Škilbānu pogosta, kura puorstuov uzjāmumu „Stabļovas ķiploks” Ilze Supe, navaļstiskuo sektora i kulturys puorstuovs – Namaterialuos kulturys montuojuma centra „Upīte” vadeituojs Andris Slišāns, kūka apstruodis uzjiemiejs nu Ruguoju Kārlis Brūveris, uzjāmuma SIA „BTRS” eipašnīks Raimonds Trubņiks.

Varakļuonu nūvods beja vīneiguo pošvaļdeiba, i juos apvīnuošona ar kaidu nu kaimiņu nūvodim īprīškejā administrativi teritorialajā reformā beja palics kai naatrysynuots vaicuojums. Da ituo saleidzynojūši mozais Varakļuonu nūvods dzeivoja pats par sevi, koč vys vēļ pyrma četru gou beja zynoms, ka vysatycamuok tai tys palikt navarēs, i jam byus juopīsavīnoj Rēzeknis voi Modūnis nūvodam. Atbiļdeiguo ministreja plānuoja Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Modūnis nūvodu, tū vairuokuos aptaujuos nūruodeja ari nūvoda īdzeivuotuoji, tok īprīškejuo, 13. Saeima, lēme Varakļuonu nūvodu apvīnuot ar Rēzeknis nūvodu. Varakļuonu pošvaļdeiba 13. Saeimys lāmumu apstreidēja Satversmis tīsā. Piec tam Satversmis tīsa pīzyna, ka 13. Saeimys lāmums naatbiļst vaļsts pamatlykumam (Satversmei). Tuo vysa rezultatā tyka puorcaltys pošvaļdeibu vieliešonys Varakļuonu i Rēzeknis nūvodūs, i sovā ziņā Varakļuonu vaicuojums tyka īsaldāts. Tikai pārnejuo gods 13. junī piec treiju godu vaicuojums otkon rysynuots Saeimā, grūzūt Administratīvū teri

2025. godā asam nūdzeivuojuši jau gondreiž treis mienešus, geopolitiski vātrains laiks kai uorpus Latvejis, puori okeanam, tai i pi myusu, itepat Latvejā, Latgolā. Tyvojās pošvaļdeibu vieliešonys, kas ari mediju informacejis plyusmā īnas viļņuošonūs i jaunys vāsmys. Kai itymā laikā jau nūtykušais i vēļ tikai gaidomais ītekmej procesus, par regiona aktualitatem raidejumā saruna ar LTV raidejuma „De Facto” žurnalistu Ivo Leitānu, TV3 ziņu korespondeņti Katrīnu Karzubovu, i žurnalistikys studenti Anželiku Litvinoviču, kura niu ir praksē pietnīcikuos žurnalistikys centrā „Re:Baltica”.

Režisora Ginta Zilbaluoža (Zilbaloža) radeitū “Straumis” kači īmeiļuojs vyss pasauļs. Animacejis kina jau sajāmuse vaira nakai 70 storptautyskys bolvys gondreiž vysūs kontinentūs, tymā vydā ASV Kinuakademejis “Oskaru”, taipat “Zalta globusu” i, saprūtams, vairuokus pošu sātys “Lelūs Kristapus”. Puorsteidzūšu slavi dabuojušajā animacejis kinā radzamī skoti – sātys, piļsātys i laiva, kas izvad skateituoji cauri vysai kinai –, ir Daugovpiļs Dizaina i muokslys školys “Saules skola” absolventa Artūra Goris rūku dorbs. Muokslys ceļu kinys “Straume” vodūšais vidis konceptmuokslinīks Artūrs Gore aizsuocs Špogu muzykys i muokslys školā. Niu jis sevi sauc par 3D muokslinīku i pīzeist naviņ Saulis školys, bet i Špogu muzykys i muokslys školys lelū īguļdejumu juo muokslys pamatu īlikšonā. “Cīši svareigi, cik vaļsts atbolsta itaidus projektus i cylvākus i cik roda taidu augsni, kur tys vyss var izaugt voi veiduotīs. Tys ir cīši svareigs aspekts,” soka Artūrs Gore, kurs vys vēļ naspiej saprast kūpeiguo “Straumis” anim