Kolnas?ta

Saruna ar vīnu nu latgalīšu literaturys autoru, postmodernisma patriarhu Oskaru Seikstu par juo jaunū gruomotu „Apredzeibys. Afflatys”, kas tulkuota ari angliski. Vysā dreiži gruomotu varēs skaiteit škārsteiklā, tok kluotīnē interesenti ar jū varēs īpasazeit literari muzykalajā Andrejdīnys pasuokumā, kas itūgod nūtiks 28. novembra vokorā Lūznovys muižā. Jaunajā Oskara Seiksta kruojumā varēs atrast pādejū diveju godu laikā pīraksteitū, „kū sevī sajuts, atkluojs i verbali nūdefiniejs pats sev voi tekstā,  nūformuliejs tikai deļ tuo, lai pastuosteitu par tū, ka spiejis bez vuordu ūtram pasaceit, mes asam pa lelai daļai pagaisynuojuši.” Oskars Seiksts soka – niu ir puorpiļneibys laiks, kod vysa ir par daudz. „Maņ drusku pītryukst vyspuseigu, analitisku, dziļu skatīņa, viertiejuma analizis par tū, kas nūteik, i par tū, kas nanūteik.” Kotram pošam sevī juomeklej leidzatbiļdeiba, kas kūpumā sasakruoj, tys ir pilīņs nu kotra. „Breiveiba ir vysuleluokuo atbiļdeiba, kū cylvāks voi tauta ar sovu breiveibu īsuok.”

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „mits” i „mīts”. Tys ir vīns nu vuordu, kas izsauc ari komiskys situacejis storp latgalīšim i baļtīšim. Mīts ir tys, ar kū var izdzonuot. Mits ir kaida napatīseiba, izdūmuojums, fantazeja.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „skatīties”. Pamata vuords: vērtīs, apsavērt. Verūs lūgā, verūs gruomotā. Austrumlatgolā ir cyts vuords – tiemēt. Pasaver voi patiemej.

Jaunizveiduotajai Latvejai beja vajadzeigs pamatlykums – Satversme, kuru izstruoduoja i pījēme Latvejis Satversmis sapuļce, sovpus Satversmis sapuļci tauta īvēleje 1920. goda 17. i 18. aprelī. Vaicuojumu par Satversmis sapuļcis sasaukšonu skateja jau ogruok – laikā, kod Latgola vēļ atsaroda boļševiku varā. Vystik panuoce vīnuošonūs, ka vieleišonys nūtiks tikai piec Latgolys atbreivuošonys. Svietejūs Latvejis vaļsts svātku laiku, par vaļsts izveidis apstuoklim i cylvākim, kuri tūlaik stuovēje kluot, par Latgolys politikim i politiskajom partejom Satversmis sapuļcē – kaidys beja jūs īceris, paveiktais dorbs, klaidys i politiskuos intrigys, saruna ar viesturis doktorantu Arni Slobožaninu, RTU Rēzeknes Tehnologeju akademejis asociātū profesoru i Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīku Vladislavu Malahovski i viesturis doktoru, Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis Vaļsts viesturis arhiva vodūšū pietnīku Jāni Šiliņu. Jānis Šiliņš atzeimej, ka politiskais process Latgolā jau nasasuoce ar Satversmis sapuļcis vēl

Aigars Runčis ir grupys „Borowa Mc” liders i latgalisko raidejuma „Kolnasāta” pyrmais vadeituojs. Turpynojūt svieteit Latvejis Radejis 100. godadīnu, saruna ar Aigaru par latgalīšu volūdu radejā, latgalīšu muzyku, kai ari par inovaceju i tehnologeju izmontuošonu latgaliskajā. Aigars atguodoj, ka vodūt „Kolnasātu”, beja dikusejis par tū, kai lobuok runuot latgaliski, tod jam atskaitis punkts vysod ir bejs sovs tāvs. „Maņ pošam kai raidejuma vadeituojam, beja cīši svareigi, i maņ tys beja atskaitis kriteries, voi mani saprūt muns tāvs i kotrys vīnkuoršs Latgolys īdzeivuotuojs, ka jis dzierd – re, Latvejis Radejā skaņ latgaliski, tī cylvāki runoj dzeivā, dinamiskā, takūšā volūdā.” Grupa „Borowa Mc” pārnejā godā svietēja 20 godu jubileju, itūgod izdavuši jaunu dzīsmi „Mīļoj”, i Aigars atkluoj, ka tys ir stuosts par vysuskaistuokū meitini piec divdesmit godu. „Mes vysi augam, atsateistam, dabojam jaunu pīredzi, bet aizviņ tei mīlesteiba ir ari piec divdesmit godu. I ar tū dzīsmi mes gribiejom poši sev i cytim

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.   Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „piedod”. Latgaliski, prosūt pīdūšonu, lobuok saceit „atlaid!” Atlaid, ka es tai izdareju! Atlaid, Pīter! Atlaid, Juoņ, nu, na tai nazkas. Atlaid mums myusu poruodus! – kod skaitom lyugšonu „Tāvs myusu”.

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par dzīsminīku Vinsentu Kūkoju i juo muzykys albumu „Breineiguo nosta”, kas izdūts 2017. godā. „Vinsents ir vuorda teišā nūzeimē taids vīneigais eistais Latgolys dzīsminīks vysuos vysulobuokajuos izpratnēs, kū viņ varu īsadūmuot. Dzīsminīka muoksla, klausūtīs tū albumu, gitara ar bolsu skaņ tik vīnuoti, tik sovpateigi, i vīna nu ūtrys naatdolami. Vinsents Kūkojs skaita, ka dzīsme ir paveikuse sovu tod, ka jei ir lykuse klauseituojam aizadūmuot. Skaists, apbreinojams dorbs, ari nūsaukums – „Breineiguo nosta” – ir nosta, tei ir miseja, kū jis dora, bet jei ir breineiga,” tai albumu viertej Sovvaļnīks. „Albums ir unikals taidā ziņā, ka tys nav tipiskys latgalīšu muzykys variants. Tī ir interesantys, narakstureigys, koč kaidy

Latvejis Radejai 100. Latgalīšu volūda radio ēterā ir jau trešdaļu godu symta. Pylnvierteigi tū radejis ēterā īnese kaids aizrauteigs latgalīts, radejis žurnalists i programu vadeituojs Bronislavs Spridzāns (1941–2014). Taišni jis veiduoja latgaliskū raidejumu „Latgolys Vuords”, kas da šam ir vysilguok skaniejs Latvejis Radejā, kur nu 1989. goda 2. apreļa da 2012. goda 11. oktobra dažaidūs kanalūs skanēje juo veiduotuos reportažys nu Latgolys i sarunys ar latgalīšim. Par ilggadejū Latvejis radejis žurnālistu, raidejumu vadeiduoju i redaktoru  Bronislavu Spridzānu, juo gataveitajim raidejumim latgalīšu volūdā i latgalīšu volūdys kaisleibu raidejumā stuosta juo dzeivisbīdre Biruta Eglīte i meita Aija Spridzāne. Latgaliskais raidejums „Kolnasāta” ēterā skaņ jau 13 godus – nu 2012. goda 20. oktobra. Par ituo raidejuma pyrmsuokumim stuosta profesore Lideja Leikuma i raidejuma pyrmuo produceņte Daira Zīle.   Latvejis Radejis pyrmuo regionaluo studeja Latgolā dorbojās jau dasmytū godu. Ar tuos izveidi Rēzeknē na

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok lītuot skaitļa vuordus.  Par pīmāru, ūtrys, trešs, divejūs, trejūs. Kai lobuok – ūtrais ci ūtrys, trešais ci trešs, divatā ci divejūs, trejatā ci trejūs? Var lītuot ari vacuos formys: ūtrys, trešs, catūrts, divejūs, trejūs, četrūs. Latgalīši var pa vacam saceit ari ar nanūteiktū golūtni, dūmuodami lelu nūteikteibu, taitod trešs dāls.  Mes īmam divejūs. Itū dorbu mes dorom trejūs, a ka četrūs, tod pavysam labi. Tikai pīktu klasi asmu pabeidzs, a jau gudrys skaitūs.

Rubrikā „Viesture latgalīša acim” viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins atsaver iz Latvejis Republikys civillykuma pījimšonu 1937. godā, reakceju nu latgalīšu i juo liktini iz prīšku.  „Nasaverūt iz tū, ka nu Latvejis Republikys pasludynuošonys, Naatkareibys kara i Satversmis izstruodis beja paguojušs vaira nakai 15 godu, tik piec Ulmaņa apvārsuma 1937. godā vysa Latveja suoce dzeivuot, īvārojūt vīnu civillykumu. Da tuo Kūrzeme, Vydzeme i Latgola dzeivuoja kotra piec sovu lykumu, i tys, saprūtams, radeja zynomu haosu.”

Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogosts ir pīpiļsāta, padsmit kilometru nu Rēzeknis. Santa Ostaša jau 10 godu ir Ūzulainis tautys noma vadeituoja, vysaidu kulturys pasuokumu organizatore, ari uzjiemieja i daudzbārnu muote, tok Santa planavoj kai sovu dorba, tai i breivū laiku. „Kū vaira dori, tū vairuok gribīs. Es navaru atsasēst i ilgi sēdēt bez kaida dorba. Prūtams, ir breivdīnys, kod tu eistyn gribi kaidā cytaiduokā veidā pavadeit laika. Ari tei atpyuta ir saplānuota, lai vīnkuorši nav juovalk kači aiz astis. Kod esi drupeit atsapyuts, golva ir breivuoka, otkon, es smejūs, ka „tarakani sīvītis golvā nikod navar dzeivuot bez dorba” – itū citatu maņ pasaceja keramike Maija Gailuma, i es piļneigi pīkreitu. Tod suocās rūseiba otkon ar jaunom idejom. Vīna ideja pīvalk ūtru. Tu sateic īdvesmojūšus cylvākus, īraugi koč kū skaistu, īsadvesmoj i gribi koč kū skaistu eistynuot. Tai tuos lītys ari sasavalk.” Ūzulainis pogosts sastuov nu 29 cīmu ci sādžu, nu kurūs divejis vītys ir vysuvaira apdzeivuotys – Bekšu cīms, k

Svietejūt Vaļsts volūdys dīnu oktobra vydā, ari itūgod „Kolnasātā” izskaņ jau deveitais diktats latgaliski, kur kotrys var puorbaudeit sovys zynuošonys i prasšonu latgalīšu rokstu volūdā. Ituo gods latgalīšu diktata bolss ir Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina, kura piec diktata stuosta par latgalīšu volūdys kluotyn byušonu juos kasdīnā. „Maņ ir svareigi, kab byutu, kab napagaistu tei volūda i vyss.” Kristīne ir naviņ Daugovpiļs teatra aktrise, bet ari teatra pedagoge divejuos Daugovpiļs školuos, tulkuotuoja, vairuoku libretu, dzīšmu tekstu i muzykys autore, ir struoduojuse ari kai školuotuoja. Jai pošai, rokstūt diktatu latgaliski, byutu juopadūmoj, kai pareizi vīns ūtrys vuords juoroksta, tok jei rauga uzlobuot kai sovys latgalīšu volūdys prasmis, tai ari paleidz kolegim teatrī i bārnim školuos. „Lauku bārni Latgolā saprūt vaira nakai piļsātys bārni, i nu tuo var saprast, ka sātā runoj latgalīšu volūdā, bet piļsātā mozuok ir tei sapratne, eipaši Daugovpilī, kur drūši viņ vairuok izmontoj cy

Nautrānu pogosts Rēzeknis nūvodā zynoms ar apdzeivuotū vītu Rogovka, nu kurīnis guojuši daudzi latgalīšu kulturys, sabīdriskī darbinīki, literati i cīši aktivi cylvāki. Rogovkīši sataisejuši īvārojamūs cylvāku sarokstu – symtu personeibu, kuruos ir davušys sovu īguļdejumu kai Latvejis vaļsts izveiduošonā, tai kulturā i cytuos jūmuos, par pīmāru, muokslys zynuotnīks Juoņs Pujats, literats i muokslinīks Ontons Kūkuojs, vairuoki Saeimys deputati, latgalīšu volūdys kūpieja školuotuoja Veronika Dundure i vēļ cyti, taidu ir daudz. Niu Nautrānu kulturtelpa Latvejis kartē īzeimāta kai eipaša kulturtelpa. Nacionalais namaterialuo kulturys montuojuma saroksts kotru godu teik papyldynuots ar vysaidom kulturys tradicejom, kas ir byutiskys Latvejis kulturys montuojumā. Itūgod saroksts papyldynuots ar sešim jaunim elementim, jūs vydā ari Nautrānu kulturtelpa. Par namaterialū kulturys montuojumu vaļsts i lokalā lieminī, par Nautrānu kulturtelpu saruna ar Latvejis Nacionaluo kulturys centra puorstuovi, Latvīšu viesturyskūs

Raidejumā „Kolnasāta” suocam jaunu rubriku „Muzykys žvyrs” par latgalīšu muzykys īrokstim. Jū veidoj muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs, kuram ir ari sovs raidīroksts par smogū muzyku „Metālkāsts”. Jaunajā rubrikā juos veiduotuoji apsavērs, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā byus vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”  Pyrmajā rubrikys „Muzykys žvyrs” apsavieršonā Sovvaļnīks i Silvestrs runuos vaira par grupys „Green Novice” albumu „Padebeši” (izdūts 2014. godā). Ar slapanim viestejumim īkodāts latgalīšu metalmuzykys styurakmiņs, kas īraksteits vacajā „Pepsi" ryupneicā.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „lielīties". Kuoleitīs, cytur ari kvāleitīs. Kod grib nūvērtēt cylvāka, tod soka „teikt" — ka esi peļnejs, lai teic tevi ļauds!