Kultras Rondo

30.novembrī Tartu ar vairākiem svētku notikumiem noslēdza Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, vienlaikus vairāki gada notikumi turpinās. Viens no šiem pasākumiem bija gaismu šovs „Paliec un radi”, simbolizējot izturību un nepārtrauktu radīšanas procesu ar skatu nākotnē.

Arvien nesātīgāk, izmantojot cilvēka vēlmi iederēties un tikt pieņemtam, apģērbu industrija līdz absurdam pārvērtusi ideju par sezonām jeb gadalaikiem. Ātrās modes veikalos vairs nav rudens, ziemas, pavasara un vasaras sezonu, bet vairāk nekā 50 „mikrosezonu”, piedāvājot jaunu apģērbu „kolekciju” katru nedēļu. Domājot par to, kā – arī apzinoties apģērbu industrijas lielo ietekmi uz dabu – cilvēki turpina iet ātrās modes pavadā un atstāt aiz sevis arvien augošus izmesto apģērbu kalnus, Ģertrūdes ielas teātrī Rīgā tapusi neparasta kustību teātra izrāde „Gadalaiki. Faux Pas”, kurā runās tikai paši apģērbi un aktieru ķermeņi tajos. Tās autori ir režisors Andrejs Jarovojs, horeogrāfe Kristīne Brīniņa un māksliniece Justīne Jasjukeviča.

Latviešu Folkloras krātuve ir dibināta 1924. gada 2. decembrī un ir uzskatāma par senāko akadēmisko pētniecības iestādi Latvijā. Sveicam visus garamantu glabātājus dzimšanas dienā! Kultūras rondo tiekamies ar trim pētniekiem Tomu Ķenci, Ritu Grīnvaldi un Ilgu Vālodzi-Ābeli Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu zālē, kur jau redzama izstāde “Folkloras kustība un Trešā atmoda: Spēki un notikumi”.

No 30. novembra līdz 2025. gada 16. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā norisinās izstāde “Ludolfs Liberts (1895–1959). "Art Deco" hipnotiskais spožums”. Ludolfs Liberts ir viens no izteiksmīgākajiem "Art Deco" māksliniekiem Latvijā, īpaši to demonstrē viņa scenogrāfija. Par Liberta laikmetu pagājušā gadsimta 20.- 30. gados Latvijas Nacionālajā operā un "Art Deco" kustību Kultūras rondo pārrunājam gan ar mākslas albuma, gan izstādes par Ludolfu Libertu veidotājām. Stāsta mākslas zinātnieces Dace Lamberga un Nataļja Jevsejeva, kura ir arī izstādes kuratore, un Laima Slava, apgāda "Neputns" vadītāja un monogrāfijas sastādītāja, un teātra zinātniece Edīte Tišheizere. Ludolfs Liberts bija fantasts – tā teicis Mariss Vētra. Viņš savas scenogrāfijas gleznoja.  Reiz to metus  aiznesa uz šķūnīti, jo gribēja būt tikai gleznotājs. Un 1937. gadā arī pielika punktu skatuvei. Bet Operete, kas ietekmēja pat sava laika modi , bija „Havajas puķe”. Reiz viņš bija arī Valstspapīru spiestuves un naudas kal

1. decembrī, ievadot pirmo Adventi un Ziemassvētku laiku, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”, izskanēs pasākumu sērijas „Mūzika un vārds” noslēdzošais pasākums, kurā literāri – muzikālā koncertuzvedumā satiksies dziedātāja Ieva Parša, literāte Ilze Sperga un pianists Rihards Plešanovs. Šajā pasākumā pirmatskaņojumu piedzīvos koncertuzvedums “Atīšona”, kur prozas teksti mīsies ar solo dziesmām un instrumentālo mūziku. Speciāli koncertuzvedumam ir tapuši seši jauni muzikālie darbi. Starp tiem arī solistes un komponistes Ievas Paršas trīs skaņdarbi. Tajos Ilzes Spergas teksti savīsies ar Ievas Paršas atmiņām par Latgales bērnību, un izjūtām. Šajā koncertuzvedumā prozas teksti mīsies ne vien ar Ievas Paršas un Riharda Plešanova, bet arī ar citu komponistu darbiem – Jura Kulakova, Imanta Zemzara, Alises Rancānes, Andra Dzenīša, Oresta Silabrieža solo dziesmām un instrumentālo mūziku. Ideja par šādu koncertuzvedumu nākusi no Latgales vēstniecības “Gors”.

Dailes teātrī pirmizrāde, sagaidot mūzikla „Meža gulbji” jauniestudējumu, atklāta izstāde „Eksistence ārpus laika”. Tajā skatāmi galvenokārt pirms 50 gadiem tapuši vizuālās mākslas darbi. Savukārt teātra pārbūves laikā no jauna izveidotajā gaitenī uz Kamerzāli aplūkojami Ilmāra Blumberga teātra plakāti. Ginta Andžāna un pianistes Ilzes Dzenītes priekšnesums noskaņo gaidāmajam Raimonda Paula un Māras Zālītes mūzikla „Meža gulbji” iestudējumam. Vizuālās mākslas eksponēšana Dailes teātrī pirms nozīmīgas pirmizrādes, šķiet, kļūst par tradīciju. Iepriekšējā izstāde notika saistībā ar izrādes „Meistars un Margarita” iestudējumu, tagad ekspozīcija veidota  mūzikla „Meža gulbji” kontekstā. Teātra otrā stāva foajē izstādīti Vijas Maldupes, Uno Daņiļevska, Laimdota Mūrnieka, Induļa Zariņa, Borisa Bērziņa un citu mākslinieku darbi, arī tēlnieces Viktorijas Pēlšes „Gulbis”. Izstādes „Eksistence ārpus laika” kuratore Nataļja Jevsejeva uzsver, ka vajadzējis atrast vienojošo gan izrādei, gan Dailes teātra vēsturei, gan Ri

No 19. gadsimta pasaules kārtības Dārbišīras grāfistē līdz mūsdienu lietu kartībai. No cilvēciskām kaislībām līdz Visuma uzbūvei. Sera Toma Stoparda lugā „Arkādija” un Jaunā Rīgas teātra iestudējumā. Kultūras rondo studijā aktieri Toms Harjo un Vilis Daudziņš.      

Māksliniece Anna Maskava lielākoties pievēršas fotogrāfijas un  performances mākslas izteiksmes līdzekļiem, īpaši to sintēzei. Par to varam pārliecināties viņas jaunākajā izstādē „Senču ķermenis”. Tajā māksliniece aktualizē sievietes pieredzes ievainojamības, trausluma un atmiņu pārmantojamības aspektus. Annas Maskavas izstāde „Senču ķermenis” ISSP Galerijā skatāma līdz 31.janvārim, noslēguma nedēļā gaidāma arī Annas solo performance.

Māras un Ivara 24 gadus ilgā mīlestība ir pāraugusi līdzatkarībā - traģikomisks stāsts par attiecībām, kas balstās vairs tikai uz nepieciešamībā izdzīvot, katram pildot savas lomas ikdienišķajos pienākumos. Studijā dokumentālās filmas “Esi uzticīgs līdz nāvei” režisors Ivars Zviedris. Kur reiz bija mīļvārdiņi, tur tagad ir lamu vārdi. Viss savstarpēji vilinošais ir tālā pāra pagātnē, jo Ivars vairs nav tik tievs un strādīgs kā kādreiz bija, savukārt, Māra gadu laikā ir zaudējusi pacietību pret viņu. Abu lomas mainās, kad Ivars saslimst, un līdzatkarības svara kausi sašķobās. Māra nonāk grūta lēmuma priekšā - vai izbeigt attiecības un būt brīvai, vai arī palikt uzticīgai pienākumā pret Ivaru? Kinoteātrī „Splendid Palace” 1. decembrī režisors Ivars Zviedris savu dzimšanas dienu svinēs ar dokumentālās filmas “Esi uzticīgs līdz nāvei” pirmizrādi. Decembrī filmai paredzēti arī vairāk nekā desmit speciālseansi Latvijas lielākajās pilsētās. Nākamie seansi pēc Rīgas pirmizrādes paredzēti 4.12. Bauskā, 5.12. Alūks

Īpašs laiks šajās dienās ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijai „Figaro” – pie skatītājiem nonāk Eižena d’Albēra viencēliena operas „Kains” pirmiestudējums Latvijā, ko mazāk pazīstamu operu meklējumos gaismā cēlis operstudijas mākslinieciskais vadītājs Viesturs Gailis. Vēlīnā vācu romantisma mūzikā tulkotais bibliskais stāsts par Kainu un Ābelu tiek izspēlēts opermūzikai neierastā vietā – Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā. Iestudējums uzdod visos laikos un īpaši šodien aktuālu jautājumu – kā rodas ļaunums cilvēkā un sabiedrībā? „Kains” ir arī režisora Jurģa Spulenieka debija operas žanrā. Pēc astoņiem vakarā, kad Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā beidzies vakara dievkalpojums, te sākas cita rosība – spītējot baznīcas mūru aukstumam, deviņi mūziķi noskaņo instrumentus, ieslēdzas skatuves gaismas, altāris pārtop par klinti un Viesturs Gailis paceļ diriģenta zizli. Mūziku, kas skan ierakstā, visticamāk, dzirdat pirmo reizi. Jo arī diriģents Viesturs Gailis šai Eižena d’Albēra 19.gadsimt

Dantes Aligjēri „Dievišķās komēdija” un Latvijas Radio kora un Jura Strengas ceļš pie tās dzejas un mūzikas uzvedumā „Dievišķā komēdija. Ceļš”. Saruna ar Latvijas Radio kora māksliniecisko vadītāju Kasparu Putniņu un aktieri Juri Strengu. Dante Aligjēri līdz savai nāvei 1308. gadā saraksta poēmu, kurai liek virsrakstu "Komēdija", vēlāk tā iedēvēta par "dievišķo". Sacerējums tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem un pirmajiem Itāļu literatūras darbiem, kā arī par vienu no izcilākajiem pasaules literatūras darbiem. Dantes teksti iedvesmojuši daudzus komponistus - arī mūsdienās, un arī Latvijas Radio kora diriģentu Kasparu Putniņu, kurš korim licis ne tikai dziedāt, bet arī spēlēt dažādus instrumentus. Savukārt aktieris Juris Strenga lasīs fragmentus no "Dievišķās komēdijas". 29. novembrī LU Lielajā aulā vienīgajā koncertuveduma “Dievišķā komēdija. Ceļš” izrādē skanēs Latvijas Radio kora,  diriģenta Kaspara Putniņa un leģendārā aktiera Jura Strengas kopīgi radīta programma, kurā klausītājiem būs iespēja iel

"Spēlmaņu nakts”’ ir noslēgusies, balvas sadalītas, runas izrunātas, asaras izraudātas… Tā kā teātris ir nepārtraukts process, tad viss turpinās, jaunā sezona gandrīz jau pusē, un Kultūras rondo sastopas jaunās žūrijas pārstāves – teātra zinātnieces Guna Zeltiņa un Ilze Kļaviņa, iepriekšējās žūrijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls. Un teātra zinātniece Lauma Mellēna-Bartkeviča, kura vairāk zina stāstīt par starptautisko ekspertu skatījumu un Latvijas teātru izrādēm. 23. novembrī, Eduarda Smiļģa 138. dzimšanas dienā, Valmieras teātrī aizvadīts ikgadējais skatuves mākslas centrālais notikums – 31. gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremonija. Četras žūrijas piešķirtās "Skatuves naglas", kā arī skatītāju balvu saņēma Valmieras teātra iestudējums "Pazudušais dēls", savukārt par gada lielās formas izrādi žūrija atzinusi Liepājas teātra "Latviešu raķetes". Valmieras teātra iestudējums "Pazudušais dēls" saņēma balvu kā gada mazās formas izrāde, tās režisors Reinis Suhanovs atzīts par gada režisoru, Mā

Suminot visus Spēlmaņus, kuri šovakar pulcēsies Valmieras teātrī, uz sarunu esam aicinājuši Jaunā Rīgas teātra aktieri Andri Keišu, kurš ir novembra jubilārs.

Gaidot „Spēlmaņu nakts” teātra balvu pasniegšanu, turpinām iepazīstināt ar kategorijas „Gada jaunais skatuves mākslinieks” nominantiem. Šajā astotniekā ir arī viens scenogrāfs, un viņa vārds ir Adriāns Toms Kulpe. Žūrija izcēlusi viņa darbu izrādē „Ugunsseja”, ko Kulpe kopā ar jauno režisoru Henriju Arāju šopavasar veidoja Nacionālajā teātrī. Arī pašlaik jaunajam scenogrāfam ir darba pilnas rokas: uz interviju Latvijas Radio viņš ierodas taisnā ceļā no topošas izrādes Dailes teātrī, un kurpju kastē līdzi viņam ir makets jaunai Nacionālā teātra izrādei.

Par fotogrāfa Jāņa Gleizda radošajiem eksperimentiem un sadarbību ar Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķiem, runājot par Padomju Savienībā izstumtajām tēmām - erotiku un plastisko ķirurģiju, Kultūras rondo tiekamies ar izstādes "Gleizds, šķēres, papīrīt’s" kuratoru komandu. Stāsta Anna Volkova, Vladimirs Svetlovs un izstādes dizainere un arhitektūras autore Līva Kreislere. Kas kopīgs ķirurģijai un fotogrāfijai, motokrosam un sievietēm, izohēlijai un aktam, erotikai un Padomju Savienībai, ziediem un gaismai? Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā no 23. novembra aplūkojama izstāde "Gleizds, šķēres, papīrīt’s". Kuratoru Annas Volkovas un Vladimira Svetlova veidotā izstāde ir veltīta fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924 - 2010) māksliniecisko eksperimentu saistībai ar tā laika zinātniskajiem eksperimentiem ķirurģijā. Pievēršoties Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķu un institūta ilggadējā fotolaboranta Gleizda radošajai sadarbībai, izstāde savij vie

Turpinām iepazīstināt ar jaunajiem skatuves māksliniekiem, "Spēlmaņu nakts" balvas pretendentiem. Tiekamies ar Dailes teātra jauno aktrisi Madaru Viļčuku. Aktrises gaitas viņa iesākusi Jūrmalas amatierteātrī, studējusi Liepājas Universitātē, aktiermākslu apgūstot Liepājas teātra 8.studijā. Madara jau gadu ir Dailes teātra aktrise. Balvai izvirzīta par Rozas lomu Dailes teātra izrādē „Wintera stāsts”, kurā aktrisei sarežģīts uzdevums – eksistēt striktos ierobežojumos. Ieklausīsimies arī teātra kritiķes Henrietas Verhoustinskas vērtējumā. "Kad es uzzināju, ka esmu nominēta tieši par šo lomu, es biju šausmīgi izbrīnīta. Jo 90 procentus mana skatuves laika es uz skatuves atrodos lielā plīša maskā. Tātad ir atņemts tas instruments, ar kuru mēs parasti komunicējam savā starpā vispār kā cilvēki un it īpaši kā aktieri. Man nav sejas, man nav acu, ar kuru palīdzību tu vari kaut ko pateikt un pavēstīt. Un ķermenis ir ļoti svarīgs aktiera instruments, manā varbūt līdz šim darbā pat vissvarīgākais," atklāj Madara Viļču

Par džeza leģendas, bigbendu vadītāja, komponista un pianista Djūka Elingtona muzikālo devumu un tā aranžējumiem Kultūras rondo saruna ar Latvijas Radio bigbenda vadītāju saksofonistu Kārli Vanagu un vadošo solistu Jāni Strazdiņu.  Sarunā ieskandinām 22. novembrī pulksten 19 Spīķeru koncertzālē gaidāmi Latvijas Radio bigbenda, Latvijas Radio kora un dziedātāja Jāņa Strazdiņa veidoto Amerikas džeza vakaru.

„Iztēle ir pretošanās forma,” saka portugāļu ilustrators Andrē Letrija (André Letria). „Tā pasargā mūsu spēju domāt pašiem.” Letrijas poētiskās un visiem vecumiem domātās grāmatas augstu novērtētas gan viņa dzimtenē Portugālē, gan citviet pasaulē. Divas no tām – „Ja es būtu grāmata” un „Karš” – iznākušas arī Latvijā. Andrē Letrija nesen viesojās Rīgā, lai stāstītu par sava radošā darba aizkulisēm un atgādinātu gan lasītājiem, gan topošajiem māksliniekiem, cik liela ir iztēles nozīme laikmetā, kas vedina arvien mazāk piepūlēties domāt. Andrē Letrijam piemīt prasme atbruņot sarunbiedrus ar veselīgu pašironiju. Nedēļas nogalē Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē sanākušajiem Rīgas Grāmatu svētku dalībniekiem viņš ar humoru atklāja, kā pēc daudziem gadiem ilustratora darbā nolēmis dibināt savu izdevniecību. „Sākumā es ļāvos alkatībai,” viņš iesmējās. Proti, Letrija bija nolēmis, ka pirmā jāizdod grāmata par futbolu, jo tai šo sportu mīlošajā Portugālē vajadzētu gūt lielus panākumus. Viņš kļūdījās: prezentācijā

Izmēģināt jaunu estētiku un aktieru eksistences veidu uz skatuves – to vēlējies režisors Matīss Budovskis, iestudējot izmeklēšanu divos cēlienos „Rītausma Vakaros” Liepājas teātrī. Lugu rakstījuši kopā ar Klāvu Melli, aicinot skatītājus sekot līdzi eksistenciāli absurdam detektīvam. Arī par izdegšanu un kā rast prieku drūmos brīžos rosina domāt iestudējuma veidotāji. Tuvākā izmeklēšana divās daļās „Rītausma Vakaros” Liepājas teātrī notiks 30.novembrī. 

"Manas vakardienas šodienās" ir Ērika Hānberga, kā viņš pats teic "īsinātie kopotie raksti": Ēriks žurnālistos, Ēriks rakstniekos, Ēriks lauku sētā, Ēriks Latvijas bērzos, Ēriks omulībās un pārsteigumos. Tāda noskaņā arī pie viņa mājās šķiram vaļā jauno grāmatu. Viņš aicina uz tēju pie sevis mājās un jau iztālēm māj no sava loga, lai nepaeju garām. "Uzrunājums laikabiedriem un mēģinājums sarunāties ar nākamām paaudzēm un pastāstīt, kā mēs dzīvojām un kā tas viss bija," par savu grāmatu saka Ēriks Hānbergs. Omulīga saruna ar 91 gadu vērtu vīru. Tieši tā – vērtu nevis vecu, jo tā par sevi saka grāmatas jeb kopotu rakstu vienā sējumā „Manas vakardienas šodienās” autors Ēriks Hānbergs. Kas ir Ēriks Hānbergs - dzejnieks, rakstnieks, publicists, žurnālists? Arvien katru rītu pulksten 6 Ēriks Hānbergs ieslēdz radio un seko līdzi notikumiem Ukrainā. Grāmatā ir iekļauta fotogrāfija, kurā viņš redzams Krimā. Jautāts, vai kādreiz mums vēl būs iespēja aizbraukt uz brīvu Krimu, viņš atzīst: "Es par to neesmu domājis,