Kultras Rondo

Turpinām ierakstu sēriju „Kas ir Džemma”, šoreiz izceļot viņas sabiedriskos pienākumus un statusu sabiedrībā. Džemma Skulme daudzus gadus vadīja Latvijas Mākslinieku savienību, viņas vadībā „Mākslas dienas” kļuva daudz atpazīstamākas. Tāpat viņai liela loma Latvijas neatkarības atjaunošanā. Prasme sarunāties, citu cilvēku cienīšana, lieliska oratore,  - arī par to šajā epizodē. Uzklausām mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni, mākslinieku Juri Petraškeviču, mākslas zinātnieci un izstāžu kuratori Ingu Šteimani. Džemmas Skulmes sabiedriskie pienākumi, kompromisi, diplomātija, publiskās runas un stāja uzmanības centrā šajā reizē.  "Jūtos pagodināta runāt par Džemmu," iesāk Ingrīda Burāne. "Mēs esam vēl par tuvu, lai to lielumu, jēgu un nozīmi tautas dzīvē, mēs nevaram vēl izteikt vārdos. To, ko es vēlējos pateikt vārdos, noformulēja caur šo lielisko Jura Petraškeviča darināto Latvijas Bankas piemiņas zīmi. (..) Šis mākslas darbs, kas ir tik pilnīgs un pilnībā būtu attiecināms arī uz Džemmas dzīvi." Ingrīda Burān

Tuvojas Eiropas Folkloras diena un Ulbrokā 20. septembrī notis starptautisks muzikālā mantojuma koncerts “Upes pērles”. Par ģimeņu folkloras studiju „Garataka” un Skaņumājas aktivitātēm Eiropas Folkloras dienā pārrunājam studijā. Stāsta Asnate Rancāne, ģimeņu folkloras studijas „Garataka” vadītāja, „Garataku” pārstāv arī Signe Lazdiņa no Latvijas Radio 3 „Klasika”, bet „Garatakas” jauniešus pārstāv un Agata Kontrerasa no Čīles, kurai ir savs stāsts par pievienošanos studijai. „Skaņumājas” vadītājs Ilmārs Pumpurs stāsta par folkloras kustības nepārtrauktību. Koncertā Ulbrokā piedalīsies ģimeņu folkloras studijas „Garataka” jauniešu grupa, latgaliešu folkloras kopa „Ceidari”, muzikālā domubiedru grupa, projekts “The Baltic Sisters” un Vidusjūras saules piesātināto Dienviditālijas mūzikas tradīciju kopēji “Quartetto Areasud”. -- Pēc Eiropas Folkloras tīklojuma (European Folk Network) iniciatīvas 23. septembris visā Eiropā ir pasludināts par Eiropas Folkloras dienu un šajā laikā dažādi ar tautas mūziku saistī

Desmit autori ar 19 dažādiem latgaliskiem dzejas priekšnesumiem un mūziķi ar vietējo dzejnieku tekstos radītiem skaņdarbiem aizvadītajās brīvdienās piepildīja Rēzeknes novada Rogovkas kultūras namu, te jau ceturto gadu norisinājās latgaliski rakstošo dzejnieku sacensība jeb dzejas slams “Rogovkys dzejis voga”. Par uzvarētāju godināta šī pasākuma debitante - Valija Platace, plašāk zināma kā fotomāksliniece, kas, lai arī literārus darbus radījusi kopš bērnības, tikai pēdējos mēnešos tekstus sākusi rakstīt savā dzimtajā valodā – latgaliski. Jo tieši tā darbā tiek ielikt daudz personīgākas un dziļākas stīgas, saka Valija. Kopumā šī gada latgaliešu dzejas vagā bagātīga raža ar jau zināmāku un pavisam jaunu autoru darbiem, kas organizētāju un žūrijas prāt norāda uz valodas dzīvību. „Rogovkys dzejis voga” šī gada  uzvarētāja Valija Platace nākamgad varēs piedalīties Latvijas Nacionālajā dzejas slama čempionātā Rīgā. Un latgaliskā slama pārstāvis uz šādu čempionātu dosies pirmo reizi.

Jūrmalā šajā nedēļas nogalē sāksies astotais Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss, kurā sacentīsies astoņi pamatīgu atlasi izturējuši amatierkori no Eiropas un Honkongas. Kopš kļūšanas par vienu no sešiem pasaulē prestižākā Eiropas koru Grand Prix posmiem Baltijas Jūras koru konkursu pamana arvien spēcīgāki kolektīvi, kas grib sevi pierādīt starptautiskas žūrijas priekšā un iegūt „zelta biļeti” uz Eiropas Grand Prix finālu. Neviens Latvijas koris gan šogad Jūrmalā nestartēs, toties veseli divi – „Sōla” un „Kamēr…” – pēc mēneša spēkosies Eiropas Grand Prix finālā Spānijas pilsētā Tolosā. Pirmais Baltijas jūras koru konkurss Jūrmalā notika 2016.gadā, bet ideju par šādu ikgadēju, starptautisku augstākā līmeņa konkursu Latvijā, diriģents Jānis Ozols loloja jau ilgi pirms tam, ar saviem koriem piedaloties konkursos ārzemēs. Savai iecerei Jānis Ozols saņēma pretimnākšanu no kūrortpilsētas Jūrmalas, kas bija ieinteresēta pagarināt tūrisma sezonu, piedāvāja konkursam finansiālu atbalstu un Dzintaru koncertz

Daba, ekoloģija un zaļais dzīvesveids ir vienojošā tēma Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālam. Par saturu un veidu, kā festivāls piesaista ģimenes un gados jauno auditoriju lasītpriekam un kas ir lasīšanas ekosistēma, saruna Kultūras rondo. Stāsta festivāla kuratore Alīse Nīgale, rakstniece Luīze Pastore, ornitologs un rakstnieks Viesturs Ķerus. No 26. līdz 28. septembrim Siguldā norisināsies otrais Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls (SBJLF). Festivāla misija ir veicināt bērnu un jauniešu lasītprieku, ļaut atklāt lasīšanu kā aktīvu nodarbi un vaļasprieku, ko iespējams piedzīvot kopā ar draugiem un ģimeni. Šogad festivāla norišu vienojošā tēma būs daba, ekoloģija un zaļais dzīvesveids, atklājot, kā šie būtiskie jautājumi atspoguļoti bērnu un jauniešu literatūrā. Festivāla mugurkaulu veido Autoru un Ilustrācijas programmas, bet, ļaujot bērniem un jauniešiem atklāt un piedzīvot to, kā literārs teksts transformējas citās kultūras jomās, katrā festivālā tiek veidota vēl kāda īpaša progr

Gleznošana kā elpošana, spontanitāte un temperaments, pretestība smukajiem, labajiem paņēmieniem – tas viss raksturo gleznotāju Džemmu Skulmi. Ciklā „Kas ir Džemma?” šoreiz par robežu pārkāpšanu mākslā. Sekosim viņas glezniecībai un secināsim, ka līdz pat mūža nogalei māksliniece pratusi pārsteigt. Stāsta būs mākslas vērotājs Jānis Borgs, mākslas zinātniece un izstāžu kuratore Inga Šteimane un mākslinieks Kristians Brekte. Džemma Skulme mākslā ienāca 20. gadsimta 50. gados un līdz pat mūža nogalei nepārtrauca radīt, turklāt allaž kaut ko mainot savā rokrakstā, arī pārsteidzot. Jānis Borgs Džemmu iepazina būdams zēns, par to arī viņam ir košs stāsts. Bet sākam ar pārsteigumiem, esot mākslas vērotāja pozīcijā, jo Jānis Borgs sekojis Džemmas Skulmes glezniecībai plašā laika periodā un kontekstos.  Ar mākslinieku Kristianu Brekti saruna par iedvesmošanos, par satikšanos ar Džemmu, vai arī viņš jutis Džemmā robežu pārkāpējas garu. Un  atbilde ir apstiprinoši, teksts, kas pāri viņa sienas gleznojumam „mēs visi es

Vācu dramaturgs Mariuss fon Maienburgs un Latvijas teātris. Tikko Dailes teātrī iestudēta izrāde "NACHTLAND". Kultūras rondo studijā saruna ar dramaturgu Matīsu Gricmani, kurš ir arī šīs lugas tulkotājs. Neērtie jautājumi, mākslas un politikas attiecības. Matīss Gricmanis stāsta, ka pēc lugas izlasīšanas pirmo reizi viņam bijis jautājums - kuram būs pietiekami daudz drosmes to iestudēt, jo luga ir ļoti provokatīva.  "Vēl jo vairāk tajā brīdī, kurā mēs atradāmies, kad pieņēmām lēmumu, ka mums to vajag repertuārā. Viss, kas notiek Izraēlā un Palestīnā, daudzie konflikti un neskaidrības, un dažas valstis, kuras pēkšņi paziņo, ka atzīst Palestīna, un citas atkal nostājās pilnīgi Izraēlas pusē un neņem vērā neko, kas tur notiek. Un šajā lugā par to visu tiek runāts. Mēs bijām ļoti vienprātīgi, ka šī luga ir jāiestudē, tikai vajadzēja atrast drosmīgu režisoru tam," atminas Matīss Gricmanis. Drosmīgais režisors ir Toms Treinis. Mariusa fon Maienburga luga ir tapusi notikumiem Izraēlā 2023. gadā, kad "Hamās" tero

Latvijas Neredzīgo bibliotēka laidusi klajā Annas Brigaderes pasaku lugas „Maija un Paija” izdevumu vieglajā valodā. Tā tapšana prasījusi ilgu laiku, jo pārlikt pirms simt gadiem sarakstīto lugu viegli uztveramā prozas tekstā izrādījies grūts uzdevums. „Maijas un Paijas” pārlikums vieglajā valodā ir jaunākais Neredzīgo bibliotēkas veikums, pielāgojot populārus latviešu klasiķu tekstus cilvēkiem ar uztveres grūtībām. Pēc ekspertu aplēsēm, grāmatas vieglajā valodā noder līdz pat 25 procentiem sabiedrības – ne vien cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet arī maziem bērniem un cittautiešiem, kas valodu vēl tikai mācās. Annas Brigaderes pasaku lugas „Maija un Paija” pārlikums vieglajā valodā būs pieejams Latvijas Neredzīgo bibliotēkā un pēc pieprasījuma – arī ikvienā publiskajā vai skolu bibliotēkā, un to ar visām ilustrācijām varēs arī lasīt vai lejupielādēt no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas mājaslapas.  

Kultūras rondo viesojas Aivars Eipurs jeb Eduards Aivars ar savu jaunāko krājumu „Acu dzīres”. Runājam ne tikai par dzīrēm, bet arī par laikmeta reālijām, kurām dzejnieks savos pantos nespēj pagriezt muguru. Izdevniecībā "Aminori" klajā nācis dzejnieka Eduarda Aivara (Aivars Eipurs) jaunākais dzejas krājums "Acu dzīres". Grāmatā atrodams liels optimisma lādiņš, gaišums un ironija, bez kuriem būtu daudz grūtāk dzīvot mūsdienu nestabilajā pasaulē.  Grāmatas redaktors ir rakstnieks Ilmārs Šlāpins, bet dizainu veidojusi māksliniece Zane Ernštreite.

Stāsts par diviem arhitektiem – latvieti Aleksandru Klinklāvu un šveicieti Oto Rūdolfu Zalvisbergu. Par kopsakarībām un sekošanu modernismā balstītai funkcionalitātei arhitektūrā un grafiskajā dizainā pagājušā gadsimta 30.–70. gados. Kultūras rondo studijā izstādes “Drosme un rūpe. Arhitektūra un dizains: Roche vīzija” radošā grupa. Stāsta grafikas dizainers, izstādes kurators Aleksejs Muraško, projekta vadītāja Inese Baranovska un izstādes arhitekts Dāvis Gasuls. Līdz 23. novembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojama izstāde “Drosme un rūpe. Arhitektūra un dizains: Roche vīzija”, kas atklāj Šveices farmācijas uzņēmuma progresīvo pieeju arhitektūrai un grafiskajam dizainam, uzsverot kopsakarības zinātnes un kultūras vērtībās starp Šveici un Latviju. Ekspozīcijas centrālo asi veido stāsts par diviem arhitektiem: latvieti Aleksandru Klinklāvu un šveicieti Oto Rūdolfu Zalvisbergu. Abus vieno sekošana modernismā balstītai funkcionalitātei, par galveno izvirzot nepieciešamību radīt konkrētā uzņēmuma

"Primitīvā un trokšņainā mūzika Padomju Latvijā 1956 – 1986". Par pētnieku grupas atradumiem dažādos arhīvos un intervijās sadzirdētais sarunā ar sociologu, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku Jāni Daugavieti un pētnieku Reini Jauno. Raidījumā uzklausām ar dziesminieku Uldi Ozolu, kurš stāsta, kāda bija situācija, ka 60. - 80. gados atļāvās spēlēt to, ko pats vēlās. Gints Klūga stāsta, ka rietumu mūzika nokļuva Latvijā padomju gados. Ar viņu sarunājas Raimonds Mežaks, kas palīdzējis pētniekiem. 

Sagaidot gleznotājas Džemmas Skulmes 100. jubileju, ko atzīmēsim 20. septembrī, sākam ierakstu sēriju „Kas ir Džemma?”. Trīs epizodēs: "Portrets", "Džemma pārkāpj robežas" un "Statuss sabiedrībā" ieskicēsim gleznotājas radošās un cilvēciskās līnijas viņas bagātajā mūžā. Sākam ar "Portretu". Atskatīties uz saskari ar Džemmu Skulmi aicinājām mākslinieci Ievu Jurjāni, žurnālisti un grāmatu autori Līgu Blauu un režisori Antru Cilinsku, kuras dažādos veidos portretējušas gleznotāju Džemmu Skulmi. Līgas Blauas grāmata „Džemma Skulme. Nospiedumi” (2009), Ievas Jurjānes izstāde „Gals & sākums” un nesen pabeigtā Antras Cilinskas dokumentālā filma „Džemmas laiki” rosināja uzdot jautājumus un skaidrot, kādu iepazinušas Džemmu Skulmi katra citā veidā  viņu portretējot. Strādājot žurnālā „Ieva”, Līgai Blauai bijis darba uzdevums veidot ierakstu sēriju par gleznotāju Džemmu Skulmi, kuru viņa sazvanīja pēc 80. jubilejas. Sākumā māksliniece vēlējusies atteikt sarunu, bet viņu ieinteresējis piedāvājums, ka stāsts būs n

Izziņoti 15 Latvijas Arhitektūras gada balvas (LAGB) 2025 finālisti. Koka bērnudārzs Salaspilī, Igaunijas vēstniecība Vecrīgā, Zilākalna Skatu tornis, privātmāja Pāvilostā un vēl vairāki izteiksmīgi arhitektūras objekti, kurus žūriīja izvirzījusi finālam. Tik atšķirīgi un autentiski katrs pats par sevi, tomēr tos visus kaut vieno – un šoreiz tā ir iederība. Latvijas Arhitektūras balvas 30. gadadienu atzīmējot, saruna Kultūras rondo ar Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrijas priekšsēdētāju, arhitekti Zaigu Gaili, "Zaigas Gailes biroja" vadītāju, LAGB 2024 Grand Prix ieguvēju, un žūrijas pārstāvjiem, arhitektiem Lieni Adumāni-Vāveri, LAGB 2024 laureāti, un Normundu Kagaini. Šogad nozīmīgākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā — Latvijas Arhitektūras gada balvai — pieteikti 48 darbi. Finālam no tiem izvirzīti 15 darbi. Salīdzinot ar citiem gadiem, konkursā iesniegts vairāk privātmāju un procesu, kas atklāj aktuālo pētniecībā. Galveno balvu ieguvēji tiks nosaukti svinīgajā apbalvošanas ceremonijā 6. oktobrī

Šogad Dzejas dienas svinaām, suminot Raini 160. dzimšanas dienā un izdodot dzejas krājumu "Dzeja svin 1965-2025". Kultūras rondo studijā šī krājuma sastādītājs dzejnieks Ilmārs Šlāpins. Veram vaļā Dzejas dienu krājumu un viņa paša jaunāko dzejas krājumu "Cilvēks bez noteikta dzīvesveida". Krājums "Dzeja svin 1965-2025" ir izdots par godu šī gada Dzejas dienām, kas ir 60. dzejas dienu festivāls. Kopš 1966. gada Dzejas dienas ir ikgadējs pasākums, kas tagad jau ir kļuvis par starptautisku dzejas festivālu.  "Gaidot šīs Dzejas dienas, mēs nolēmām izveidot Dzejas dienu krājumu, kurā būtu publicēti līdz šim nepublicēti dzejoļi tiem autoriem, kas piedalās šī gada Dzejas dienas," atklāj Ilmārs Šlāpins. Krājumā iekļauti 74 autoru darbi, un tie nebūt nav visi Dzejas dienu dalībnieki. "Tas rāda Latvijas dzejas ainavu šajā brīdī, tas ir tāds šī brīža nospiedums. Manuprāt, man ir izdevies sakārtot tā, lai šī ainava būtu pietiekami pauguraina un krāšņa un lasītājs varētu redzēt latviešu mūsdienu moderno dzeju visā tā

Kā koris var kļūt par teātra instrumentu un dot balsi tiem, kurus politika marginalizē vai uzskata par ienaidniekiem? To pēta poļu režisore Marta Gornicka (Marta Górnicka), kuras neparastajās izrādēs koris ir galvenais un vienīgais varonis. Viņas veidotie kori nedzied klasiskas dziesmas, bet ar savu daudzgalvaino klātbūtni konfrontē sāpīgas politiskas un sociālas problēmas, ielūdzot skatītāju skatīties acīs realitātei. Martas Gornickas jaunākā kora izrāde „MĀTES. Dziesma kara laikā” balstās ukraiņu, poļu un baltkrievu māšu un viņu bērnu liecībās, kur neizsakāmo caur balss spēku izdzied viņas pašas. Izrādi 11. septembrī varēs redzēt festivālā „Homo Novus” Rīgā. "Koris man ir ļoti īpašs instruments. Man tas ir sabiedrisks un politisks rīks, kā runāt par mūslaiku sāpīgākajām problēmām. Korim vienmēr ir piemitusi šī sabiedriski politiskā dimensija, un arī šodien, tāpat kā senatnē, tas spēj uznest uz skatuves ļoti aktuālas problēmas. Un, manuprāt, koris šodien ir vissvarīgākais un varbūt pat vienīgais instrum

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aplūkojama krājuma izlase “Reālistes: latviešu rakstnieces garajā 19. gadsimtā”. To veidojuši LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta literatūrzinātnieki, lai izceltu agrīnās latviešu sieviešu rakstniecības daudzveidību. Kultūras rondo tiekamies ar sieviešu rakstniecības pētnieci Zitu Kārklu un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošo pētnieku Benediktu Kalnaču Tematiskā ekspozīcija ļauj ielūkoties astoņu 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu rakstnieču – Marijas Medinskas-Valdemāres, Minnas Freimanes, Hermīnes Zālītes, Birznieku Latiņas, Birznieku Sofijas, Tirzmalietes, Emīlijas Prūsas un Annas Brigaderes – prozas darbos. Krājuma izlasi saturiski veidojuši literatūrzinātnieki – sieviešu rakstniecības pētniece Zita Kārkla un apgaismības perioda pētnieks Pauls Daija, savukārt tās dizainu radījusi Grieta Vītoliņa. Krājuma izlase “Reālistes: Latviešu rakstnieces garajā 19. gadsimtā” apskatāma līdz 22. novembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5.

Dažādība un starptautisks vēriens – šoreiz keramikas zīmē. Tā jauno rudens izstāžu sezonu pieteicis Rotko muzejs Daugavpilī, piesakot to ar sešiem izteiksmīgiem mākslas projektiem. No starptautiskās Martinsona balvas vēriena un fokusa uz izcilību laikmetīgajā keramikā līdz intīmiem un poētiskiem meklējumiem atmiņu, laika un dabas motīvu interpretācijām glezniecībā. To piedāvā skatīt Rotko muzejs. Rotko muzeja Mākslas departamenta speciāliste Inga Gedžūne ir tā, kura ved rādīt un iepazīstināt ar jaunajām muzeja ekspozīcijām. Šogad rudens Rotko muzejā ir keramikas zīmē un pirmā apskates vieta nav nejauša – tā ir Martinsona māja. „Ne tikai Martinsona māja, bet savā ziņā arī visa sezona ir veltīta laikmetīgajai keramikai, jo četras izstādes, četri izstāžu projekti ir tieši keramikas medijā. Un tas, protams, viss ir, pateicoties Latvijas keramikas biennālei, kas jau piekto gadu pārvērš Latviju par vienu no pasaules aktīvākajiem un nozīmīgākajiem laikmetīgās keramikas cienītāju un arī laikmetīgās keramikas māksli

Baltijas jauno solistu programma, kuras patronāža būs operdziedātājas Elīnas Garančas rokās un kuru finansiāli nodrošina latviešu scenogrāfa Pētera Rožlapas ģimenes ziedojums, šajā sezonā iecerējusi Operai piesaistīs četrus jaunus solistus. To sarunā Kultūras rondo atklāja Latvijas Nacionālā opera un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš. Raidījuma komanda iztaujā Sandi Voldiņu arī par citām būtiskām nākotnes ievirzēm Baltajā namā.

Sezonas pirmo jauniestudējumu skatītājiem nodevis Liepājas teātris, kas direktora Valtera Sīļa vadībā savu repertuāru tagad konsekventi balsta latviešu oriģināldramaturģijā. Dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce Liepājas teātrim radījusi lugu “Amerikas latvieši”, kas balstās viņas dziļi emocionālajā pieredzē, iepazīstot Otrā pasaules kara trimdas latviešu kopienu mūsdienās un pieredzot tās negaidīto ietekmi uz pašas latvietības izjūtu. Izrādi par piederības meklējumiem iestudējis režisors Valters Sīlis. Izrādes centrā ir 24 gadus vecā Milda Craft: latviešu meitene, kas pusaudža gados adoptēta uz ASV un kopienas meklējumos nokļūst pasaules latviešu jauniešu nometnē Kanādā. Izrāde ir vienas nometnes nedēļas koncentrāts. Impulss šim stāstam Liepājas teātra dramaturģei Rasai Bugavičūtei-Pēcei radās pirms gada, kad viņa bija ielūgta uz 16. Latviešu dziesmu svētkiem Kanādā, Toronto. Un saņēma uzaicinājumu doties arī uz jauniešu nometni turpat netālu, Saulainē, kas amizantā kārtā atrodas reģionā ar nosaukumu Utopija. “

Divi atšķirīgi igauņu dzejnieki Trīna Paja un Tenis Vilu Dzejas dienās viesojās Rīgā. Dzejnieki šoreiz lasīja tos dzejoļus, kas tulkoti latviešu valodā, jo drīzumā iznāks igauņu dzejas antoloģija. Igauņu dzejas vakars notika Igaunijas vēstniecībā, un tajā piedalījās abi igauņu dzejnieki, kā arī dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs Guntars Godiņš. Šogad Dzejas dienās atsevišķi rīkots igauņu un lietuviešu dzejas vakars. Dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš, atklājot Igauņu dzejas vakaru, min faktus no Dzejas dienu vēstures  un arī to, ka Latvijā tuvākajā laikā iznāks Igauņu dzejas antoloģija, kurā būs iekļauti 14 igauņu dzejnieku darbi. Igauņu dzejas antoloģijā būs iekļauta arī Trīnas Pajas un Teņa Vilu, kas viesojas Dzejas dienās Rīgā, dzeja. Viņi pārstāv  trīsdesmitgadnieku paaudzi. Vispirms Guntars Godiņš iepazīstina ar dzejnieci un tulkotāju Trīnu Paju. Trīnai ir iznākuši četri dzejoļu krājumi igauņu valodā, un dzejas izlase angļu valodā. 2018.gadā viņas pirmais dzejoļu krājums „Nātre” ieguva izcilās ig